Aprakstītā situācija nav retums, līdz ar to šis jautājums ir tiešā veidā atrisināts ar grozījumiem Civillikumā, kuri stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī. Līdz ar grozījumiem šobrīd Civillikuma 188. pantā ir skaidri noteikts, ka:

• pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem bērniem samērā ar viņu spējām uzturēt vecākus vai vecvecākus un mantas stāvokli. Strīdus par uzturlīdzekļiem vecākiem vai vecvecākiem izšķir tiesa;
• bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki vai vecvecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērn

Līdz ar to uztraukumam nav pamata. Augstākā tiesa samērā nesenā spriedumā ir atzinusi, ka Jums nav tiesību celt prasību tiesā, lai priekšlaicīgi atbrīvotos no šī pienākuma, ja vien tēvs nav cēlis prasību, pamatojoties uz Civillikuma 188. panta pirmās daļas vai Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. panta pamata. Ja šāda prasība tiks celta, Civillikuma 188. panta otrā daļā dos iespējas atbrīvoties no pienākuma uzturēt vecākus attiecīgās tiesvedības ietvaros.

Tomēr jāņem vērā, ka tiesvedības gadījumā atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Līdz ar to tiesvedības gadījumā ir jāceļ iebildums un pašai jāpierāda, ka tēvs līdz šim nav pildījis savus Civillikuma 181. pantā noteiktos pienākumus: “Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu.”