Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saskaņā ar Civillikuma 1895. pantu saistības starp fiziskajām personām izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā. Bet noilgumu var pārtraukt, ja parādnieks saņem atgadinājumu atmaksāt parādu vai tiek celta prasība tiesā, vai parādnieks pats atzīst parādu. Vai vairāk nekā pirms 10 gadiem izrakstīta parādzīme kalpo par pierādījumu, ka parādnieks pats atzīst savu parādu, t. i., piedziņas noilgums neiestājas?
Civillikums patiesi nosaka trīs gadījumus, kad iestājas noilguma pārtraukums: 1) prasības celšana tiesā, 2) atgādinājums parādniekam un 3) prasības atzīšana. Noilguma pārtraukums nozīmē – ja kāds no minētajiem pārtraukuma pamatiem ir īstenojies, bet kreditora prasījums tomēr netiek izpildīts, ir sācies jauns noilguma termiņa skaitījums, kurā iepriekš notecējušais laiks netiek ņemts vērā.
Noilguma institūta mērķis ir novērst nenoteiktību mantiskajās attiecībās, paredzot iespēju kreditoram izmantot savas prasījuma tiesības saprātīgā termiņā. Tādējādi, ja kopš noilguma pārtraukuma ir pagājuši desmit gadi un šajā laikā kreditors nav cēlis prasību tiesā vai atgādinājis parādniekam par parādu, vai parādnieks nav atkārtoti atzinis kreditora prasību, ir iestājies noilgums.
Līdz ar noilguma iestāšanos saistību tiesība ir izbeigusies.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
