Mantošanas kārtību un tiesiskos pamatus nosaka Civillikuma otrā daļa “Mantojuma tiesības”.

Ja nav sastādīts testaments vai mantojuma līgums, tad manto likumiskie mantinieki. Mantošanas kārtība ir noteikta četrās mantinieku šķirās. Pirmajā šķirā manto pēc pakāpes tuvākie mantojuma atstājējam. Tātad tie ir bērni un mazbērni. Otrajā šķirā manto vecāki, brāļi, māsas un šo (mirušo) brāļu un māsu bērni. Trešajā šķirā – pusmāsas, pusbrāļi un viņu bērni. Un ceturtajā šķirā – visi pārējie sānu līnijas radinieki atkarībā no pakāpes. Atsevišķi šķirās neiekļaujas laulātā manta. Tas skatāms atsevišķi – ja mantojuma atstājējs ir bijis reģistrētā laulībā, tad laulātajam pienākas noteikta likumiskā daļa.

Tātad pēc vīra nāves uz nekustamo īpašumu var pretendēt mirušā māte (šajā gadījumā dāvinātāja, kas būs otrās šķiras mantiniece), kā arī sieva (pēc laulātajam pienākošās likumiskās daļas – viena ceturtā daļa no mantojuma). Ja laulībā ir nepilngadīgi bērni, tad mantojuma atstājēja nāves gadījumā laulātais saņem bērnu daļu. Ja nav bērnu, mantojums tiek dalīts ar citiem otrās šķiras mantiniekiem (vecākiem, brāļiem, māsām) – šajā gadījumā laulātais saņem pusi no mantojuma. Ja radinieku nav, laulātais saņem visu mantojumu.