Civillikuma 1893. pants nosaka: saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktajā noilguma termiņā. Tātad, ja banka, kurai esat parādā, nebūs tiesā vērsusies desmit gadu laikā no parādsaistību iestāšanās brīža, iestāsies noilguma termiņš. 

Tāpat paskaidrojam, ka izteikts atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu (piemēram, ierakstīta vēstule ar atgādinājumu par parādsaistībām).

Savukārt, ja banka ir vērsusies tiesā un sprieduma izpilde ir nodota tiesu izpildītājam, šādam parādam noilguma faktiski nav. Proti, lieta pie tiesu izpildītāja var glabāties vairākus gadu desmitus un piedziņu var uzsākt tad, kad parādniekam ir pietiekami ienākumi.

Juridiski noilgums pastāv vēl vienā situācijā. Civillikuma 1895. pants nosaka: visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

Proti, lieta ir iesniegta tiesu izpildītājam, taču piedzinējs uz pieteikuma pamata to izņem ārā no piedziņas. Tiesu izpildītājs par to izpildu dokumentā izdara atzīmi. Ja šādā situācijā piedzinējs vairāk nekā 10 gadus pieteikumu atkārtoti tiesu izpildītājam uz piedziņu neiesniedz, arī tad konkrētajam parādam iestājas noilgums.