Minētā jautājuma sakarā ir jāsaprot, kādas valsts jurisdikcijā atradies attiecīgais kuģis (zem kādas valsts karoga tas kuģoja). Attiecīgi būs piemērojamas tās valsts tiesību normas un starptautisko kuģošanu reglamentējošās tiesību normas un konvencijas.

Ja kuģis kuģo zem Latvijas Republikas valsts karoga, tad piemērojamas cita starpā arī Latvijas Republikas tiesību normas. Saskaņā ar Jūras kodeksa 201. panta pirmo daļu, ja pēc fraktēšanas līguma noslēgšanas tiek noskaidrots, ka reisa laikā var draudēt briesmas kuģim, personām, kas atrodas uz kuģa, vai kravai un šo briesmu iemesls ir karadarbība, blokāde, sacelšanās, nemieri, pirātisms vai cita bruņota vardarbība, vai ja tiek noskaidrots, ka ir būtiski palielinājusies šādu briesmu iespējamība, pārvadātājam un reisa fraktētājam ir tiesības atkāpties no līguma, nesedzot zaudējumus, pat tad, ja reiss jau ir uzsākts.

Tādējādi pārvadātājs vai fraktētājs, uzzinot par šāda riska iestāšanās iespējamību, uzņemas atbildību par turpmāko rīcību arī attiecībā uz kuģa komandu un tās drošību.

Morālā kaitējuma atlīdzināšanas pienākums noteikts Civillikuma 1635. pantā, katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

P i e z ī m e. Darbība šeit jāsaprot plašākā nozīmē, aptverot ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas ir, bezdarbību.

Lai konstatētu morālā kaitējuma prasījuma (atlīdzināšanas) pamatus, pirmkārt, jāatbild uz jautājumu, vai notikusi neatļauta darbība jeb prettiesiska rīcība, kas ietver arī rīcības izvērtējumu no nodarītāja vainojamības viedokļa. Neatļautas darbības vai bezdarbības konstatēšana automātiski nerada tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzību. Detalizēti par morālā kaitējuma priekšnosacījumiem un prasījuma pamatošanu Jūs varat iepazīties Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā ”Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās”.