Civilprocesa likuma 203. panta ceturtā daļa paredz – ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu. Tas nozīmē, ka šādā situācijā ir jāsniedz prasība tiesā par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu, pievienojot attiecīgus pierādījumus, kuri apliecina, ka norādīto summu vairs nevarat maksāt un materiālo situāciju nav arī iespējams uzlabot.

Vēršam uzmanību, ka tiesu praksē pieņemts uzskatīt, ka uzturlīdzekļi minimālajā apmērā nodrošina tikai bērna pamatvajadzības. Piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2012. gada 25. oktobra spriedumā lietā Nr. SKC-1391/2012 norādīts, ka “Ministru kabineta noteikumos noteiktā minimālā summa piedzenama tikai tad, ja personai, no kuras piedzenami uzturlīdzekļi, ir īpaši apstākļi, piemēram, darba nespēja, kad tā objektīvi nevar sniegt līdzekļus vispār vai var tos sniegt nepietiekošā apmērā”.