Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Esmu bērnu tēvs, man ir divi bērni, mātei ir atņemtas aizgādības tiesības (līdz šim bērni dzīvoja pie mātes). Pats es strādāju un dzīvoju ārzemēs. Uz laiku, kamēr kārtoju visas formalitātes par bērnu aprūpi, dzīvoju Latvijā. Deklarētā adrese ir Latvijā (līdz šim deklarēta adrese ārzemēs). Drīzumā braukšu atkal uz ārzemēm strādāt un dzīvot. Mani bērni paliek vecāsmammas uzraudzībā (bērnu mātes mamma), ir bāriņtiesas lēmums un notariāli apstiprināta pilnvara, ka bērni manas prombūtnes laikā dzīvos pie vecāsmammas un viņa rūpēsies par bērniem, kamēr es strādāju ārzemēs. Kārtojot dokumentus par bērniem VSAA, bērniem nemaksās ģimenes valsts pabalstu, jo primārā valsts ir Anglija un tur es uzsāku kārtot visas bērnu naudas (bet to es saņemšu ne ātrāk kā pēc 6 mēnešiem). UGF iesniedzu iesniegumu par uzturlīdzekļu piedziņu no mātes, un to jau sāka maksāt, jo norādīju Latvijas adresi. Cik es sapratu no UGF likuma, ja es mainu dzīvesvietu, deklarējos ārzemēs, maniem bērniem vairs nemaksās alimentus no mātes, ko maksā UGF. Jautājums – kā var nokārtot, lai uzturlīdzekļus, ko maksā UGF, saņemtu bērnu vecāmamma? Kādi dokumenti mums ir nepieciešami? Bāriņtiesas lēmums? Ļoti lūdzu Jūs man atbildēt tuvākajā laikā, jo negribu, lai man būtu jāatmaksā visa nauda, ko saņēmu no UGF par bērniem un nosūtīju vecmāmiņai bērnu vajadzībām. Paldies!
Par uzturlīdzekļu izmaksu no fonda
Atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 10. panta pirmajai daļai viens no obligātiem priekšnoteikumiem, lai varētu saņemt uzturlīdzekļus no valsts, ir – iesniedzējam (šajā gadījumā bērnu tēvam) un bērnam ir jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijā. Šī likuma 14. panta pirmās daļas 12. punkts paredz izbeigt uzturlīdzekļu izmaksu, ja iesniedzējam vai bērnam nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 4. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Savukārt šī likuma 6. panta piektā daļa paredz – ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja dzīvesvietas deklarētājs sniedzis ziņas par dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā. Proti, Iedzīvotāju reģistra likuma 15. panta otrā daļa noteic, ka personai, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, ir pienākums paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas jaunās dzīvesvietas adresi ārvalstīs, ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalstu institūcijās.
Tas nozīmē, ka uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda neizmaksā, ja iesniedzējs pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, kurā viņam ir tiesības iekļauties jaunās dzīvesvietas sociālā nodrošinājuma sistēmā atbilstoši tās regulējumam. Vēršam uzmanību, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 17. panta pirmā daļa paredz personas, kura saņem uzturlīdzekļus no fonda, pienākumu informēt fonda administrāciju par apstākļiem, kas ietekmē viņas tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no šo apstākļu iestāšanās dienas, iesniedzot fonda administrācijai attiecīgu iesniegumu.
Ja atklāsies, ka iesniedzējs, lai saņemtu uzturlīdzekļus, ir apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, fonda administrācijai ir tiesības piedzīt izmaksātos uzturlīdzekļus un likumiskos procentus no iesniedzēja.
Vai vecmāmiņa var saņemt valsts garantētos uzturlīdzekļus
Situācijas apraksts vedina domāt, ka noformēt valsts garantēto uzturlīdzekļu saņemšanu uz vecmāmiņas vārda šajā gadījumā nebūs iespējams, jo vecmāmiņa nav bērnu aizbildne. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 1. pants paredz, ka iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu bērna uzturam iesniedz bērna vecāks vai aizbildnis, kura aprūpē ir bērns. Savukārt Civillikuma 222. pants paredz, ka aizbildnis ir ieceļams tikai bez vecāku aizgādības palikušam bērnam.
Bāriņtiesu likuma 26. pantā norādīts, ka bāriņtiesa lemj par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam, ja:
Kā LV portālam iepriekš ir norādījusi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, vecāka aizbraukšana strādāt uz ārzemēm nevar būt par pietiekamu un likumīgu pamatu vecmāmiņas iecelšanai par bērna aizbildni. Bērna tēvs šajā gadījumā īstenos aizbildnību ar trešās personas starpniecību – nododot bērnu vecmāmiņas aprūpē (nevis aizbildnībā).
Vienlaikus jāuzsver, ka bērna mātes personiskais pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus sava bērna uzturam nemazinās, ja bērna tēvs pārceļas dzīvot uz citu valsti. Civillikuma 179. panta otrā daļa paredz: “Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.” Strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa.
Līdz ar to bērna tēvam ir tiesības celt prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam. Bērna tēva intereses tiesā var pārstāvēt cita persona. Par pārstāvi civilprocesā var būt jebkura fiziskā persona, kas ir sasniegusi 18 gadu vecumu un kurai nav citu Civilprocesa likuma 84. pantā noteikto ierobežojumu, lai vestu attiecīgo lietu.
Tiesas nolēmuma izpildi, ja parādnieks (bērna māte) to labprātīgi nepilda, veiks zvērināts tiesu izpildītājs arī tad, ja piedzinējs dzīvo citā valstī. Jebkurā gadījumā diemžēl jāatzīmē, ka uzturlīdzekļu parādu var piedzīt tikai tad, ja parādniecei ir oficiāli ienākumi un/vai īpašums Latvijā. Plašāk LV portāla e-konsultācijā par uzturlīdzekļu parāda piedziņu Latvijā, ja piedzinējs dzīvo ārvalstī.
Lai saņemtu konkrētākas atbildes par iespējām saņemt uzturlīdzekļus šajā situācijā, aicinām konsultēties savas pašvaldības bāriņtiesā un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
