Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vēlos uzdot jautājumu. Es 2008. gada 29. aprīlī ņēmu kredītu, tas bija 1500 lati, tika atdoti 475,61 lati. Uzņēmums vairs neeksistē, un 2011. gada 14. septembrī šis pieteikums ir cedēts un parādu pārņēmusi cita kompānija. 2017. gada 3. martā notika tiesa bez manas klātbūtnes, tajā piespriests atdot galveno parādu – 2078,89 eiro, 1051,50 eiro – aizdevuma procenti, 439,34 – likumiskie procenti, 207,89 eiro – līgumsods = tiesāšanās izdevumi 6 procenti gadā. Vai tas ir likumīgi, mākslīgi uzaudzējot šādu summu, tagad tā ir vēl pieaugusi un ir 5272,89 eiro, ko pieprasa tiesu izpildītājs?
Vai šai lietai nav noilguma, ja kredīts ņemts 2008. gadā un tiesa notikusi 2017. gada martā? Tiesu izpildītājs pirmo vēstuli atsūtīja šī gada februārī.
Kā izriet no Jūsu uzdotā jautājuma, Jūs bijāt saņēmis aizdevumu kā fiziska persona, noslēdzot ar aizdevēju aizdevuma līgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1753. pantu puses darījumā var noteikt atlīdzību (procentu veidā) par kapitāla lietošanu.
Tādējādi, ja aizdevuma līgums paredz maksāt aizdevuma procentus, tad šāds prasījums ir tiesisks. Attiecībā uz likumisko procentu apmēru prasījums ir tiesisks no brīža, kad aizdevējs ir vienpusēji atkāpies no aizdevuma līguma (tādējādi līgums ir izbeigts). Procentu maksāšanas pienākums var izcelties no darījuma vai arī uz likuma pamata (Civillikuma 1756. pants). Likumisko procentu apmērs saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu ir 6% no simta gadā. Attiecībā uz līgumsoda piemērošanu – saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu tā apmērs nedrīkst pārsniegt 10% no pamatparāda apmēra summas.
Atbildot uz uzdotā jautājuma daļu par parāda summas mākslīgu “uzaudzēšanu”, Jūsu aprakstītajās pozīcijās par parāda piedziņu nepamatoti prasījumi nav saskatāmi.
Attiecībā uz tiesāšanās izdevumu piedziņu Civilprocesa likuma 33. pants precīzi nosaka tiesāšanās izdevumu jēdziena tvērumu. Tiesāšanās izdevumi atlīdzināmi prasītājam, ja prasība ir apmierināta pilnībā, bet, ja prasība ir apmierināta tikai daļēji, – proporcionālā (attiecināmā) apmērā.
Tiesu izpildītāju izdevumi ir kompensējami un aprēķināti, pamatojoties uz Tiesu izpildītāju likuma 79. pantu.
Attiecībā par prasības noilguma termiņu paskaidroju, ka saskaņā ar Civillikuma 1895. pantu noilguma termiņš, ja kreditors ar savām darbībām to nav pārtraucis, noilgst 10 gadu laikā no prasījuma tiesību uzsākšanās dienas.
Ņemot vērā Jūsu aprakstīto situāciju, daļu parāda Jūs bijāt atmaksājis, tātad noilguma termiņu var uzsākt skaitīt no dienas, kad Jūs kā parādnieks nepildījāt līguma nosacījumus (izveidojās parāds). Papildus Jūs minējāt, ka prasījums ir ticis cedēts, kas arī pārtrauc noilguma tecējumu. Tiesa ir taisījusi spriedumu 2017. gadā, kas liek secināt, ka prasība ir celta termiņā, kas nepārsniedz noilguma kopējo termiņu (10 gadi). Turpmākās darbības pēc tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā neattiecas uz saistību izlietošanas termiņa tecējumu pirmstiesas procesā. Tiesvedības ierosināšanas pārtrauca noilguma termiņa tecējumu.
Rezumējot iepriekš minēto, neatbilstības normatīvo aktu prasībām no kreditora, tiesas vai zvērinātu tiesu izpildītāju puses nav saskatāmas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
