E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 15441
Lasīšanai: 5 minūtes
1
7
1
7

Atvaļinājumu nevajadzētu uzkrāt

J
jautā:
07. oktobrī, 2018
GITA

Labdien! Sakiet, lūdzu, cik ilgs apmaksāts atvaļinājums man pienākas, ja darbā iestājos 2017. gada 23. novembrī un 2018. gadā to neesmu izmantojusi, plānoju to visu izmantot 2019. gada jūnijā vai jūlijā, un kā pareizi aprēķināt atvaļinājuma algu (pēdējos 6 mēnešus sadala ar 2 vai kā citādi)?

A
atbild:
16. oktobrī, 2018
Zaida Kalniņa
LV portāls

Ikvienam darbiniekam viena gada periodā ir tiesības uz darba devēja apmaksātu atvaļinājumu četru kalendāra nedēļu apmērā. Atvaļinājumu piešķir, pusēm vienojoties vai ievērojot iepriekš izstrādātu un apstiprinātu atvaļinājumu grafiku, kā arī ievērojot darbinieka individuālā darba gada ietvarus. 

Ja darba attiecības uzsākāt 23.11.2017., tad par laiku līdz 22.11.2018. Jums pienākas četru kalendāra nedēļu atvaļinājums. 23.11.2018. Jums sāksies jauns individuālais darba gads. Ja pieņem, ka atvaļinājumu izmantosiet 2019. gada jūnijā vai jūlijā, Jums būs tiesības izmantot atvaļinājumu par diviem darba gadiem, t.i., astoņas kalendāra nedēļas, tostarp divas atvaļinājuma nedēļas avansā. Tiek pieņemts, ka viens darba attiecību mēnesis dod tiesības uz 1,67 atvaļinājuma dienām.

Atvaļinājuma naudu nosaka, piemērojot vidējās izpeļņas aprēķinu. Vidējās izpeļņas aprēķināšanas principi nav tik vienkārši, kā Jūs rakstāt. Tie ir noteikti Darba likuma 75. pantā:

  1. Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.
  2. Ja pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma. Ja darbinieks pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā darbinieks ir strādājis. Ja aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par darbu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā.
  3. Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos (saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši).
  4. Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 74.panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos.
  5. Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu.
  6. Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām vai stundām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu vai stundu skaitu. Šo noteikumu piemēro arī tad, ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem pēc vismaz 12 mēnešu ilgas attaisnotas prombūtnes.
  7. Izmaksājamās vidējās izpeļņas summu aprēķina, dienas (stundas, mēneša) vidējo izpeļņu reizinot ar to dienu (stundu, mēnešu) skaitu, par kurām darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa.
  8. Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

Ievērojot minēto, kā arī Jūsu darba līguma nosacījumus, darba devējs aprēķina atvaļinājuma naudu. Mūsdienās to dara grāmatvedības programmas, kurās ievada vajadzīgos datus.

Jāvērš uzmanība, ka darbiniekam atvaļinājumu neizmantot, to pārceļot, veidot uzkrājumus nav jēdzīgi un lietderīgi. Arī darba devējam ir apgrūtinoši piešķirt darbiniekam ļoti ilgu, piemēram, sešu vai astoņu nedēļu, atvaļinājumu, jo, piešķirot atvaļinājumu, darba devējs primāri vadās no uzņēmuma normālas darba gaitas interesēm.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU