Bērnu tiesību aizsardzības likuma 35. pantā noteikts, ka aizbildņa iecelšanas kārtību un viņa pienākumus pret bērnu nosaka Civillikums, Bāriņtiesu likums, kā arī Bāriņtiesas darbības noteikumi.

Atbilstoši Civillikuma 179. pantam līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Civillikuma 223. pantā noteikts, ka tēvs un māte uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi.

Savukārt Civillikuma 203. paredz, ka aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas, ja bāriņtiesa atzīst, ka:

1. ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;
2. bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);
3. vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;
4. vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais;
5. konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.

Aizgādības tiesības vecākam var tikt pārtrauktas arī gadījumos, kad vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, nepildot tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, ja tas nodara būtisku kaitējumu bērnam un ja nepastāv otram vecākam šķēršļi īstenot bērna aprūpi.

Tātad, ja bāriņtiesas rīcībā ir pamatoti iemesli tam, ka vecāks neveic bērna pilnvērtīgu aprūpi un uzraudzību, bāriņtiesā tiek ierosināta lieta par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam/-iem.

Ja bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem, tad bāriņtiesas pienākums ir gādāt par bērna ārpusģimenes aprūpi, jo saskaņā ar Civillikuma 222. pantu bez vecāku aizgādības palikušam bērnam ieceļams aizbildnis.

Civillikuma 217. pants paskaidro, ka aizbildnību nodibina pār nepilngadīgajiem. Un Civillikuma 239. pantā noteikts, ka aizbildņus ieceļ ar bāriņtiesas lēmumu, pamatojoties uz personas iesniegumu, pēc tam, kad izvērtēta attiecīgās personas atbilstība aizbildņa pienākumu pildīšanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, VBTAI paskaidro: ja vecākam/-iem ir pārtrauktas aizgādības tiesības un ir iecelts aizbildnis, aizbildnis ir bērna likumiskais pārstāvis, kas nozīmē, ka pirms aizbildņa iecelšanas bāriņtiesa ir lēmusi par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem. Saskaņā ar Civillikuma 252. pantu aizbildņi atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus, kas šī panta izpratnē nozīmē, ka aizbildnis pilda visus vecāka pienākumus ar tādu pašu rūpību, kā to dara vecāki.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 5. panta pirmajā daļā noteikto, kā arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 898 “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nolikums” paredzētajām funkcijām un uzdevumiem VBTAI nodrošina normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli bērnu tiesību aizsardzības un bāriņtiesu darbības jomā un sniedz tām metodisko palīdzību. Tādējādi paskaidrojam, ka VBTAI ir tiesības veikt bāriņtiesas darbības izvērtējumu attiecībā uz normatīvo aktu prasību izpildi.

Lai sniegtu precīzu atbildi, VBTAI būtu jāiepazīstas ar konkrētās lietas materiāliem.