Uzturlīdzekļu saņemšana no fonda

Atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 10. panta pirmajai daļai viens no obligātiem priekšnoteikumiem, lai varētu saņemt uzturlīdzekļus no valsts, ir – iesniedzējam (šajā gadījumā bērna mātei) un bērnam ir jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijā. Šī likuma 14. panta pirmās daļas 12. punkts paredz izbeigt uzturlīdzekļu izmaksu, ja iesniedzējam un bērnam nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā. Savukārt Iedzīvotāju reģistra likuma 15. panta otrā daļa noteic, ka personai, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, ir pienākums paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas jaunās dzīvesvietas adresi ārvalstīs, ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalstu institūcijās.

Tas nozīmē, ka uzturlīdzekļus no fonda neizmaksā, ja iesniedzējs pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, kurā viņam ir tiesības iekļauties jaunās dzīvesvietas sociālā nodrošinājuma sistēmā atbilstoši tās regulējumam.  Vēršam uzmanību, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 17. panta pirmā daļa paredz personas, kura saņem uzturlīdzekļus no fonda, pienākumu informēt fonda administrāciju par apstākļiem, kas ietekmē viņas tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no šo apstākļu iestāšanās dienas, iesniedzot fonda administrācijai attiecīgu iesniegumu.

Ja atklāsies, ka iesniedzējs, lai saņemtu uzturlīdzekļus, ir apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, fonda administrācija piedzīs izmaksātos uzturlīdzekļus un likumiskos procentus no iesniedzēja. 

Vai uzturlīdzekļus var saņemt vecmāmiņa

Šis ir komplicēts jautājums, jo, lai sniegtu konkrētu atbildi, būtu nepieciešama papildu informācija, piemēram, vai uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, pamatojoties uz tiesas spriedumu, vai administratīvā procesa kārtībā (bez tiesas sprieduma) – tās ir divas pilnīgi atšķirīgi risināmas situācijas. Tāpat nav skaidrs, vai vecmāmiņa ir iecelta par bērna aizbildni, kā norādāt jautājumā. Atbilstoši Civillikuma 222. pantam aizbildnis ir ieceļams bez vecāku aizgādības palikušam bērnam, taču situācijas apraksts liecina, ka bērnam ir dabiskie aizbildņi – vecāki. 

Bāriņtiesu likuma 26. pantā norādīts, ka bāriņtiesa lemj par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam, ja bērna vecāki ir miruši vai izsludināti par mirušiem, bērna vecākiem ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, bērna vecāki ir pazuduši un izsludināti meklēšanā, bērna vecāki slimības dēļ nespēj pienācīgi aprūpēt un uzraudzīt bērnu, abi bērna vecāki ir nepilngadīgi, ir radušās būtiskas domstarpības bērna un vecāku attiecībās vai radušies citi neatliekami gadījumi (lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu).

Kā LV portālam norādīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta vecākais inspektors Aleksejs Makuševs, mātes aizbraukšana strādāt uz ārzemēm nevar būt par pietiekamu un likumīgu pamatu vecmāmiņas iecelšanai par bērna aizbildni. Bērna māte šajā gadījumā īsteno aizbildnību ar trešās personas starpniecību – nododot bērnu vecmāmiņas aprūpē (nevis aizbildnībā).  

Tikmēr Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 1. pantā ir noteikts, ka valsts garantētos uzturlīdzekļus var saņemt bērna vecāks vai aizbildnis, kura aprūpē ir bērns.

Vienlaikus jāuzsver, ka bērna tēva pienākums pašam nodrošināt uzturlīdzekļus sava bērna uzturam nemazinās, ja bērna māte pārceļas dzīvot uz citu valsti. Civillikuma 179. panta otrā daļa paredz: “Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.” Strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa. Tiesas nolēmuma izpildi, ja parādnieks to labprātīgi nepilda, veic zvērināts tiesu izpildītājs.

Lai saņemtu konkrētākas atbildes par iespējām saņemt valsts garantētos uzturlīdzekļus šajā situācijā, aicinām konsultēties savas pašvaldības bāriņtiesā un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā.