Šajā gadījumā runa ir par regulējumu, kas noteic, ka ierosinājumu par pirmstermiņa atbrīvošanu var iesniegt, ja ir pagājušas ne mazāk kā divas trešdaļas no noteiktā soda, ja tas piespriests par smagu noziegumu, un ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no noteiktā soda, ja tas piespriests par sevišķi smagu noziegumu un ir izpildīti šādi Krimināllikuma 61. pantā minētie nosacījumi:

• notiesātais ir sasniedzis noteiktu resocializācijas rezultātu;
• notiesātais atbilstoši iespējām ir labprātīgi atlīdzinājis ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu;
• notiesātajam pēc atbrīvošanas ir iespējas tiesiskā ceļā iegūt eksistences līdzekļus;
• ir pagājis kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktais laiks pēc soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu un nav spēkā esošu sodu par brīvības atņemšanas soda izpildes laikā izdarītiem administratīvajiem pārkāpumiem;
• notiesātais risina un ir gatavs turpmāk risināt savas psiholoģiskās problēmas, kas izraisīja vai varētu izraisīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
• notiesātais piekritis ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības, ja noziedzīgo nodarījumu izdarījis alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības dēļ.

Jāņem vērā, ka, iesniedzot ierosinājumu par pirmstermiņa atbrīvošanu, savu atzinumu sniedz gan Ieslodzījuma vietu pārvalde, gan Valsts probācijas dienests, gan prokurors. Gala nolēmumu par pirmstermiņa atbrīvošanu pieņem tiesa.