Nav pamata domāt, ka konkrētajā situācijā tiesu izpildītājs būtu kaut ko pārkāpis. Konta bloķēšana ir viens no piespiedu izpildes līdzekļiem, ko savās darbībās piemēro zvērināts tiesu izpildītājs. Piespiedu izpildes līdzekļi ir norādīti Civilprocesa likuma 557. pantā, un tie parasti ir:

• piedziņas vēršana uz kustamo un nekustamo mantu;
• piedziņas vēršana uz darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem;
• piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem kredītiestādēs.

Konkrētajā situācijā, visticamāk, tiesu izpildītājs ir ievedis jaunu izpildu lietu un līdz ar ko arī ir bloķējis parādnieka kontu. Civilprocesa likums neuzliek par pienākumu tiesu izpildītājam brīdināt parādnieku, ka tiks bloķēts bankas konts.

Lai rastu risinājumu, parādniekam būtu vēlams klātienē vērsties pie tiesu izpildītāja un pārrunāt jautājumu par konkrēto parāda apmaksu. No jautājuma nav īsti noprotams, kur īsti parādnieks dzīvo un kur saņem ienākumus. Ja persona strādā Latvijā un darba samaksu saņem uz šo kontu, tad tiesu izpildītājam būtu jāraksta iesniegums ar lūgumu šo kontu atbloķēt, norādot, ka uz šo kontu tiek saņemta darba samaksa. Klāt būtu jāpievieno konta pārskats par pēdējiem trim mēnešiem, kur tas ir redzams. Parasti šādās situācijās tiesu izpildītājs nāk pretī un kontu atbloķē. Tādā gadījumā ieturējumi no algas tiktu veikti saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. panta nosacījumiem:

• No parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai:

1) uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā – saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā;

2) piedzenot uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus, – 50 procentus, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā;

3) pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, – 30 procentus, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

• Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, izņemot šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteikto gadījumu.

Vēl viens risinājums ir mēģināt vērsties pie piedzinēja un vienoties par pakāpenisku, labprātīgu parāda apmaksu pa daļām. Tādā gadījumā piedzinējs (kreditors) nosūtīs tiesu izpildītājam pieteikumu Civilprocesa likuma 559. panta pirmās daļas kārtībā un tiesu izpildītājs varēs atlikt izpildu darbības.

Jāatgādina, ka persona var arī mēģināt realizēt savas tiesības, kas noteiktas Civilprocesa likuma 206. panta pirmajā daļā: tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli, bērnu tiesības vai citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu. Lēmums par sprieduma izpildīšanas atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms nekavējoties.