Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš jautājumu komentē tā: “Pirmkārt, situācija, ka līdz ar biedrības likvidēšanu dzīvoklis vairs nevienam nepieder, šķiet maz ticama, bet teorētiski ir iespējama. Informāciju par dzīvokļa reālo īpašnieku var uzzināt, zemesgrāmatu nodaļā iegūstot aktuālo izrakstu par šo īpašumu. Tiklīdz šāda informācija ir, īpašniekam var piesūtīt rēķinus.

Ja dibinātāji biedrību likvidē un tai ir īpašums, šis īpašums ir vai nu jāsadala biedru starpā, vai jāpārdod un pēc tam jāsadala iegūtā nauda.

No otras puses, ja biedrība likvidēta piespiedu kārtā parādsaistību dēļ, jebkurā gadījumā likvidācijas procesā parādās tās aktīvi un likvidatoram jāpieņem lēmums, ko ar tiem darīt. Visticamāk, arī tad dzīvoklis tiek pārdots, iegūtos finanšu līdzekļus atmaksājot kreditoriem, un arī tad šim nekustamajam īpašumam būs kāds īpašnieks.

Ja nu tomēr dzīvoklis arvien pieder biedrībai, kas ir likvidēta, tad tas faktiski ir bezsaimnieka īpašums. Savukārt bezsaimnieka manta pienākas valstij (Civillikuma 930. pants).”

Nekustamo īpašumu par bezsaimnieka mantu var atzīt tikai tiesas ceļā. Tas nozīmē, ka ieinteresētajai personai (mājas īpašniekam) ir jāiesniedz tiesā pieteikums par minētā dzīvokļa atzīšanu par bezīpašnieka mantu. Kā LV portālam paskaidroja Privatizācijas aģentūrā, ja dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši māju savā valdījumā, tad tiesā jāvēršas tās īpašniekam – pašvaldībai, savukārt, ja dzīvokļu īpašnieki māju pārņēmuši valdījumā, tad vai nu biedrībai, vai dzīvokļu īpašnieku pilnvarotai personai. Tikai pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās īpašumu iespējams ņemt valsts uzskaitē, un tālāk ar to rīkojas Privatizācijas aģentūra. Tai ir jāpiedāvā attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldībai pārņemt dzīvokli pašvaldības īpašumā. Ja pašvaldības dome to atsakās darīt, aģentūra var veikt darbības īpašuma pārdošanai izsolē.