Noslēdzot šāda veida vienošanos, kurā nav noteikts precīzs ikmēneša uzturlīdzekļu apmērs, kas līdz ar to var mainīties neatkarīgi no vecāka, kuram ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, viedokļa, pēc būtības slēpj risku, ka nākotnē vecāku starpā varētu būt strīds, piemēram, par to, vai bērnam tiešām vajag apmeklēt konkrētos pulciņus, vai tomēr ir iespējams izvēlēties kaut ko citu, kas neprasa tik daudz līdzekļu, u. tml.

Jāuzsver, ka atbilstoši Civillikuma 177. pantā noteiktajam līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vienlīdzīgas abu vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Savukārt bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Civillikuma 178. pants paredz, ka kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Tikmēr jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību (un pulciņu izvēle ir šāds jautājums), vecāki lēmumu pieņem kopīgi.

Līdz ar to, ja bērna tēvs ir uzņēmies saistības apmaksāt pulciņu apmeklējumus un ārstniecības pakalpojumus, izvēloties, kādus pulciņus bērns apmeklēs, viņam būtu jābūt tiesībām piedalīties šāda lēmuma pieņemšanā, ņemot vērā gan bērna vajadzības, gan tēva materiālās iespējas tās apmaksāt.

Savukārt, ja vecāki nevar vienoties, strīds par uzturlīdzekļiem jāizšķir tiesā. Vecāku noslēgta vienošanās neliedz kādai no pusēm celt prasību tiesā par uzturlīdzekļu apmēra grozīšanu vai precizēšanu. To paredz arī Civilprocesa likuma 203. panta ceturtā daļa, kurā teikts: ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.