Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. pants nosaka, ka dzīvesvieta šī likuma izpratnē ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats. Savukārt personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, līdz ar to dzīvesvieta deklarējama īpašumā, kur attiecīgā persona ir sasniedzama, neatkarīgi no tā, vai persona ir vietas īpašnieks vai pastāv cits tiesisks pamats īpašumā mitināties.