Uz Jūsu jautājumu atbildes nācās meklēt dažādās institūcijās vairākkārt, tādēļ atvainojamies, ka gaidīt vajadzēja tik ilgi. Situāciju sarežģī apstāklis, ka Veselības ministrijai nav deleģējuma interpretēt darba tiesisko attiecību normas, kamēr Ārstniecības likums nav Labklājības ministrijas kompetencē esošs normatīvais akts. Tāpēc sniedzam abu ministriju sagatavotās atbildes.

Vispirms par Darba likumu. Kā norāda Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse, Darba likumā ir ietverts vispārīgs darba un atpūtas laika regulējums. Darba likumā ir paredzēts tikai normālais darba laiks (tas ir, netiek paredzēta iespēja nodarbināt darbinieku pagarinātā normālā darba laika ietvaros). Atbilstoši Darba likuma regulējumam viss tas darbs, kas tiek veikts virs normālā darba laika, ir uzskatāms par virsstundu darbu. Virsstundu gadījumā darbiniekam tiek izmaksāta Darba likuma 68. pantā minētā piemaksa vai arī piešķirta atbilstoša atpūta saskaņā ar Darba likuma 136. pantu.

Savukārt attiecībā uz Ārstniecības likuma piemērošanu Veselības ministrija sniedza šādu viedokli: “Atbilstoši Ārstniecības likuma Pārejas noteikumu 27. punktam maksimālais pagarinātais normālais darba laiks noteikts 55 stundas nedēļā, t.i., 15 stundas virs Darba likuma 131. panta 1. daļā noteiktā normālā nedēļas darba laika 40 stundas un 8 stundas dienā. Šajā gadījumā normālā darba laika ietvaros noteikts maksimālais stundu skaits dienā 8 stundas, kas aprēķināts 40 stundas/5 darba dienas. Saskaņā ar Darba likuma 140. panta 1. un 3. daļu summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt normālo darba laiku un summētā darba laika periods ir viens mēnesis (ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks pārskata periods), līdz ar ko skaidrojams, ka arī summētā darba laika veicējiem piemērojams noteiktais normālais darba laiks. Savukārt pagarinātais normālais darba laiks ir normālā darba laika pagarinājums, kas Darba likuma un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma izpratnē aizstāj attiecīgajā regulējumā noteikto “normālo darba laiku”. Līdz ar ko pagarinātā normālā darba laika stundu skaits attiecīgā mēnesī paredzēts atšķirīgs analogi normālā darba laika uzskaites īpatnībām. Proti, 55 stundas nedēļā/5 darba dienām nosakāms maksimālais stundu skaits dienā 11 stundas. Šajā gadījumā 20 darba dienās mēnesī maksimālais pagarinātais normālais darba laiks nosakāms 220 stundas, 21 darba dienā – 231 stunda, 22 darba dienās – 242 stundas, 23 darba dienās – 253 stundas.”