Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Man ir pilngadīgs dēls, kurš pašreiz mācās universitātē. Laulības šķiršanas līgumā ir punkts, ka man jāmaksā uzturlīdzekļi uz mācību laiku. Nekad neesmu tos atteicies maksāt un maksāju ik mēnesi. Beidzoties 2016. gada pavasara sesijai, vairs nesaņēmu izziņu no dēla, ka viņš sekmīgi ir pabeidzis sesiju un pārcelts nākamajā kursā. Ar jūniju pārtraucu maksāt uzturlīdzekļus. Tāpat man ir zināms, ka dēls strādā oficiālā darbavietā. Lūdzu paskaidrojiet, kā man rīkoties. Vai man būtu jāmaksā uzturlīdzekļi, ja neesmu saņēmis apstiprinājumu par dēla studijām un ja dēls strādā oficiālu darbu? Vai man būtu jāatmaksā uzturlīdzekļi par laiku, ko neesmu maksājis, līdz šodienai?
No jautājuma nav skaidrs, kādā formā ir noslēgta vienošanās par uzturlīdzekļiem. Piemēram, ja vecāku savstarpējā vienošanās par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem ir taisīta notariāla akta formā, pēc savas būtības tā ir pielīdzināma tiesas spriedumam, proti, vienošanās nepildīšanas gadījumā veidojas uzturlīdzekļu parāds un to iespējams nodot piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Savukārt, pat ja vienošanās ir noslēgta pie zvērināta notāra, bet nav taisīta notariāla akta formā, lai sāktu uzturlīdzekļu piedziņu, dēlam vispirms ir jāceļ atsevišķa prasība tiesā. Tādā gadījumā uzturlīdzekļu parāds nebūs izveidojies un uzturlīdzekļus varētu piedzīt tikai no prasības tiesā iesniegšanas dienas, turklāt dēlam būtu jāpierāda, ka viņš nespēj pats sevi apgādāt, proti, ir darbnespējīgs, jo galvenais kritērijs, izšķirot strīdu par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus pilngadīgam bērnam, ir bērna spēja pašam par sevi gādāt. Civillikuma 179. panta pirmā daļa nosaka: “Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.”
Likumdevējs nav definējis, kā noteikt, vai bērns spēj pats par sevi gādāt. Taču Augstākās tiesas Senāts 2015. gada 7. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-1478/2015 ir norādījis: "Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu." Savukārt, "ja līdztekus studijām [..] bērns strādā un gūst ienākumus vai arī studijas pārtrauc, tad vecāks, kuram ir piespriests uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, mainoties apstākļiem, ir tiesīgs celt tiesā prasību par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu jeb atbrīvošanu no šā pienākuma".
Līdz ar to, ja bērns strādā algotu darbu, var uzskatīt, ka viņš spēj pats sevi apgādāt un vecākiem vairs nav pienākuma maksāt uzturlīdzekļus. Savukārt tas, vai Jums šobrīd ir uzkrājies uzturlīdzekļu parāds, atkarīgs no tā, kādā formā noslēgta vienošanās par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
