Esmu ar BT lēmumu atzīta audžuģimene un manā ģimenē uz laiku tiek ievietoti bērni, bet es neesmu šo bērnu likumīgā pārstāve. Audžuģimenē ievietotu bērnu likumiskais pārstāvis ir Bāriņtiesa. Esmu saņēmusi VP pavēsti par to, ka man kopā ar savu nepilngadīgo (10 gadi) audžudēlu jāierodas iecirknī paskaidrojuma sniegšanai. Pavēstē nav norādīts aicinājuma iemesls un nav minēta lieta, kādas ietvaros tieku saukta, kā arī nav norādīti citi aicināšanas iemesli. Toties ir atsauce uz Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. 2 prim pantu. Jautājumi: 1.Vai ir kāda speciāla kārtība/noteikums/likums, kas nosaka mazgadīga bērna aicināšanas uz policiju un viņa pratināšanas noteikumus? 2. Vai audžuģimenei, kas nav nepilngadīga 10 gadus veca bērna juridiskais pārstāvis un kurai ir pilnvara no BT kārtot bērna izglītības un veselības jautājumus, ir pienākums pildīt šādu pavēli. Vai tomēr VP jāvēršas pie bērna likumīgā pārstāvja? 3. Vai pavēstē nav jābūt norādītam aicinājuma iemeslam?
Saskaņā ar Bāriņtiesas likuma 17. panta desmito daļu Bāriņtiesa pārstāv audžuģimenē ievietota bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības. No tā izriet, ka Bāriņtiesas kompetencē ir pārstāvēt bērna, kas ievietots audžuģimenē, likumīgās intereses arī valsts un pašvaldību institūcijās, Jūsu gadījumā – nepilngadīgā persona Valsts policijā ir jāpārstāv Bāriņtiesai.
Var pieņemt, ka pavēste varētu būt saistīta ar kādu administratīvo pārkāpumu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss neregulē, kā tiek veikta nepilngadīgas personas nopratināšana, bet Administratīvā apgabaltiesa savā 2013. gada 30. aprīļa spriedumā Nr. 142077510 norādījusi, ka administratīvā pārkāpuma lietas saskaņā ar administratīvo tiesu praksē atzīto, ņemot vērā to krimināltiesisko dabu, Pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izpratnē pēc savas būtības ir pielīdzināmas krimināllietām.
No tā izriet, ka nepilngadīgas personas nopratināšanas nosacījumi izriet no Kriminālprocesa likuma, kur 152. panta otrajā daļā noteikts, ka nepilngadīgo, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, pratina pedagoga vai tāda speciālista klātbūtnē, kas apmācīts psihologa darbam ar bērniem kriminālprocesā (turpmāk – psihologs). Vienam no nepilngadīgā likumiskajiem pārstāvjiem, pilngadīgam tuvam radiniekam vai uzticības personai ir tiesības piedalīties pratināšanā, ja vien viņš pats nav persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais un ja pret to neiebilst nepilngadīgais. Minētā persona ar izmeklēšanas darbības veicēja atļauju var uzdot jautājumus pratināmajam.
Attiecībā par pavēstes saturu, tad saskaņā ar Kriminālprocesa 329. pantu pavēstē jābūt norādītam:
1) aicināmās fiziskās personas vārdam, uzvārdam un dzīvesvietai vai citai šīs personas norādītai adresei;
2) aicināmās juridiskās personas nosaukumam, juridiskai adresei vai citai šīs juridiskās personas norādītai tās pilnvarota pārstāvja adresei;
3) izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas nosaukumam un adresei;
4) ierašanās vietai un laikam;
5) personas uzaicināšanas iemeslam;
6) pavēsti saņēmušās personas pienākumam nodot to aicināmajai personai tās prombūtnes gadījumā;
7) neierašanās sekām.
Ņemot vērā, ka pavēstē esat norādīta arī Jūs, kam jāierodas uz nopratināšanu, Jūs varat sazināties ar konkrēto Valsts policijas iecirkni un precizēt lietas būtību un jautājumu, kādēļ tiekat aicināta uz nopratināšanu.
Jums noteikti pēc iespējas ātrāk jāsazinās ar Bāriņtiesu, kas pieņēma lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, un jāinformē par saņemto pavēsti. Tālāk jau Bāriņtiesai jāpieņem lēmums, kā šai situācijā tālāk rīkoties.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!