Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir abu vecāku – mātes un tēva – aizgādībā. Aizgādības jēdziens un būtība ir nostiprināti Civillikumā, un ar to jāsaprot vecāku tiesību un pienākumu kopums visplašākajā nozīmē, kas ietver sevī vēl citus, šaurākas nozīmes jēdzienus – kopīga aizgādība, ikdienas aizgādība, atsevišķa aizgādība, aprūpe, uzraudzība, saskarsmes tiesība.

Kas jāsaprot ar jēdzienu bērna aprūpe, definēts Civillikuma 177. panta ceturtajā daļā. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Atbilstoši Civillikuma 178. panta pirmajai un otrajai daļai kopīgi dzīvojoši vecāki aizgādību (tātad arī bērna aprūpi) īsteno kopīgi. Savukārt, ja bērna vecāki dzīvo šķirti – vecāku kopīgā aizgādība turpinās, taču bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Attiecībā uz to vecāku, kurš ikdienā dzīvo kopā ar bērnu un nodrošina viņa ikdienas vajadzību apmierināšanu, tiesu praksē tiek lietots termins “ikdienas aizgādība”.

Lai gan katrs gadījums ir individuāls, tomēr situācijās, kad vecāki dzīvo šķirti, lielākoties bērns tomēr vairāk laika pavada (pastāvīgi dzīvo) pie viena no vecākiem, kurš ikdienā rūpējas par to, lai bērns apmeklētu skolu, interešu izglītības pulciņus, saņemtu ārstniecības pakalpojumus, kad tie nepieciešami u.tml., tikmēr otram vecākam, pie kura bērns ikdienā nedzīvo, ir saskarsmes tiesības ar bērnu, piemēram, nedēļas nogalēs, skolas brīvlaikā u.tml.

Precīzi noteikts, kāda ir uzturlīdzekļu maksāšanas kārtība laikā, kad bērns pavada skolas brīvlaiku pie otra vecāka, nav.  Jebkurā gadījumā jautājumus par uzturlīdzekļu nodrošināšanu bērna uzturam nosaka vecāki paši, savstarpēji vienojoties. Tāpēc, lai atbildētu uz Jūsu jautājumu, vai Jums ir jāmaksā uzturlīdzekļi par  vasaras mēnešiem, kad bērns dzīvo pie Jums, vispirms ir svarīgi zināt, uz kāda pamata noteikta līdzšinējā uzturlīdzekļu maksāšanas kārtība.  Vecākiem nav liegts meklēt kompromisus un vienoties par elastīgu uzturlīdzekļu maksāšanas kārtību.

Piemēram, vienoties, ka par laiku, kamēr bērns vasaras brīvlaikā dzīvo pie otra vecāka, uzturlīdzekļi tiek maksāti mazākā apmērā. Vienlaikus jāņem vērā, ka arī vasaras mēnešos ir jāgatavojas nākamajam mācību gadam – tie ir papildu izdevumi par apģērba, mācību līdzekļu iegādi, tāpēc vai citu iemeslu dēļ otrs vecāks priekšlikumam samazināt uzturlīdzekļu apmēru var nepiekrist. Domstarpību gadījumā strīdu par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa.

Savukārt, ja uzturlīdzekļu apmērs un maksāšanas kārtība jau ir noteikta tiesas spriedumā, tajā noteiktais precīzi jāpilda neatkarīgi no dažādiem apstākļiem, pretējā gadījumā veidosies uzturlīdzekļu parāds un otrai pusei būs tiesisks pamats uzsākt tā piedziņu.

Civilprocesa likuma 203. panta piektā daļa nosaka: spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, līdz ar to tas ir obligāts un izpildāms un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Tādējādi tiesas spriedums ir spēkā esošs un izpildāms arī par laiku, kad bērni uzturas pie vecāka, kuram ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, ja sprieduma nolemjošajā daļā nav noteikts citādi. Līdzīgi ir gadījumā, ja vienošanos par uzturlīdzekļu apmēru un maksāšanas kārtību vecāki ir noslēguši notariāla akta formā - notariālam aktam ir tāds pats spēks kā tiesas spriedumam.