Savā daiļradē Elizabete Andersone pēta perifēro pieredzi – to, ko mēs uztveram, pat īsti neapzinoties. Ventilācijas dūkoņa, dienasgaismas lampas noraustīšanās un citi telpas tehniskie elementi parasti paliek mūsu uztveres fonā, taču bieži vien tieši tie negaidīti atsauc atmiņā kādu citu vietu, laiku un pieredzi. Izstādē “Uztveres malā” šie ikdienišķie elementi tiek izņemti no ierastā konteksta un pozicionēti uzmanības priekšplānā, aicinot skatītājus paraudzīties un ieklausīties – gan telpā, gan sevī.
“Ja skaņa ir nemainīga, tā pēc kāda laika pazūd fonā, un tu to vairs īsti nedzirdi. Bet brīdī, kad tā pēkšņi apklust vai atkal ieslēdzas, tā pievērš sev uzmanību. Mani interesē tieši šis slieksnis – mirklis, kad tas, kas visu laiku bijis telpas fonā, pēkšņi kļūst apzināti uztverams,” stāsta Elizabete Andersone.
Mākslinieces jaunradītā imersīvā instalācija pārveido ierasto telpas izjūtu, ventilācijas kanāli nonāk uz grīdas un telpas vidū, bet gaismas atrodas ne tikai pie griestiem. Gaismas un skaņas mijiedarbība pārrada telpu no jauna un aktivizē involuntāras atmiņas.
Izstāde konceptuāli apspēlē franču filozofa Morisa Merlo-Pontī fenomenoloģijas, kā arī minimālistu aizsāktās idejas. Lai gan mēs dzīvojam vizuāli pārsātinātā informācijas laikmetā un redze izvirzījusies priekšplānā, uztvere ir saistīta ar visu ķermeni. Apmeklētāji nonāk situācijā, kur pieredzi veido sensoriski impulsi: izstādi viņi uztver ķermeniski, vērojot un analizējot savas sajūtas, prātā uzzibsnījušās domas un ķermeņa atmiņas.
Izstādes kuratore Elīza Elizabete Ramza: “Cik daudz no dienā saņemtajiem maņu impulsiem un neapzinātajām atmiņām paliek ārpus mūsu uzmanības fokusa? Pat paliekot fonā, tie atstāj nospiedumu mūsu realitātes uztverē. Jaunradītajā instalācijā māksliniece paplašinās apmeklētāja ierasto izstādes pieredzes diapazonu, gaismas un skaņas ietekmi savijot ar ķermenisko pieredzi telpā.”
Elizabete Andersone (dz. 2000) strādā instalāciju mākslā, izmantojot gaismu, skaņu un scenogrāfiskas stratēģijas. Viņas praksi ietekmē atmiņu mehānismi, fenomenoloģija un personiskā pieredze. Andersone ieguvusi bakalaura (2023) un maģistra (2025) grādu vizuālajā komunikācijā Latvijas Mākslas akadēmijā. 2026. gada martā viņa saņēma BDO Jauno mākslinieku balvu 2025 par instalāciju “Oda nemanītajam”, kas tapa divu gadu laikā maģistra studijās un balstījās involuntārās atmiņas pieredzē.
Attēlā: māksliniece Elizabete Andersone pie instalācijas “Oda nemanītajam” (2025) galerijā “PILOT”.
FOTO: Paula Betija Antenišķe.
Elīza Elizabete Ramza (dz. 1996) ir mākslas vēsturniece un neatkarīga kuratore, kas dzīvo un strādā Parīzē. Kopš 2018. gada viņa kūrējusi izstādes Latvijā, Nīderlandē, Itālijā un Francijā, tostarp Gunāra Bindes retrospekciju “Binde 100–10” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2025) un Miķeļa Mūrnieka personālizstādi Behavioral Sink Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (2024).
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības izstāžu zāle, kuras fokusā ir laikmetīgās mākslas procesi un parādības. Tā ir platforma mūsdienu kultūras izzināšanai un sarunai par mākslas lomu 21. gadsimtā ar mērķi kļūt par lokālās sabiedrības dzīves būtisku pieturpunktu. Plašāka informācija: https://makslastelpa.riga.lv/.
Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”. Izstādi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
Izstādes “Uztveres malā” vizuālis.
Dizains: Elizabete Andersone.
