DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

Zinātnes kopienas pieredze palīdzēs pilnveidot pētniecības vidi Latvijā

Kādi ir pētnieku ikdienas izaicinājumi Latvijā, vai zinātniskajam darbam ir pieejami nepieciešamie resursi, un kas būtu jāmaina, lai veidotu konkurētspējīgāku pētniecības vidi? Lai noskaidrotu zinātnes kopienas vērtējumu un apzinātu nepieciešamos uzlabojumus, Latvijas Zinātnes padome (LZP) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) aicina pētniecībā nodarbinātos piedalīties aptaujā par pētniecības vidi Latvijā. Aptauju iespējams aizpildīt līdz 2026. gada 16. novembrim. 

Zinātnes attīstību nosaka ne tikai finansējuma un infrastruktūras pieejamība, bet arī vide, kurā pētnieki strādā, sadarbojas un veido savu profesionālo karjeru. Lai pieņemtu datos un nozares vajadzībās balstītus lēmumus, būtiski uzklausīt pašus pētniekus, kuri ikdienā saskaras gan ar pētniecības sistēmas sniegtajām iespējām, gan tās izaicinājumiem. 

“Jo plašāk zinātnes kopiena iesaistīsies, jo pilnīgāku priekšstatu varēsim iegūt par situāciju dažādās zinātnes nozarēs un institūcijās. Aicinām dalīties ar savu pieredzi, lai tā kļūtu par nozīmīgu pamatu lēmumu veidošanā un praktiskiem uzlabojumiem pētniecības vidē,” norāda Latvijas Zinātnes padomes direktora p. i. Elita Zondaka. 

Aptaujas mērķis ir iegūt visaptverošu priekšstatu par pētniecības vidi dažādās Latvijas zinātniskajās institūcijās un nozarēs. Tajā aicināti piedalīties zinātnes kopienas pārstāvji neatkarīgi no karjeras posma vai pārstāvētās pētniecības jomas. 

Aptaujā iekļauti jautājumi par pētniecības infrastruktūru, resursu pieejamību, darba apstākļiem, karjeras attīstības iespējām un administratīvajiem procesiem. Tāpat dalībnieki aicināti vērtēt starptautiskās sadarbības iespējas, atvērto zinātni, pētniecības rezultātu izmantošanu praksē un zinātnes komunikāciju. 

Būtiska aptaujas daļa veltīta arī Latvijas pētniecības sistēmas turpmākajai attīstībai. Zinātnes kopienas pārstāvjiem ir iespēja paust viedokli par Eiropas Pētniecības telpas prioritātēm, kā arī norādīt, kuriem Latvijas Zinātnes padomes darbības virzieniem nākamajos trīs gados būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Tas ietver gan administratīvā sloga mazināšanu un atbalstu finansējuma piesaistei, gan projektu izvērtēšanas procesu pilnveidi un sadarbības stiprināšanu ar pētniecības kopienu. 

Apkopotie aptaujas rezultāti palīdzēs labāk izprast pētnieku vajadzības, identificēt būtiskākos izaicinājumus un noteikt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Jo plašāka būs zinātnes kopienas līdzdalība, jo pilnīgāku priekšstatu būs iespējams iegūt par pētniecības vidi Latvijā. 

LZP un IZM aicina ikvienu pētniecībā nodarbināto izmantot iespēju dalīties pieredzē un sniegt savu ieguldījumu Latvijas zinātnes vides attīstībā. 

Aptauja ir anonīma, un iegūtās atbildes tiks analizētas apkopotā veidā, nodrošinot respondentu identificēšanas novēršanu. Anketa pieejama latviešu un angļu valodā, un tās aizpildīšana aizņem aptuveni 20–25 minūtes. 

Aptauja tiek veikta ES fondu projekta “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 ietvaros.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI