“Pēdējie notikumi ap LZA ir skaidrs signāls, ka ar kosmētiskām izmaiņām vairs nepietiek. Sākotnēji iecerētā LZA misija šābrīža izpildījumā nestrādā. LZA nedrīkst būt tās vadības “kabatas” klubs, kas nošķirts no valsts attīstības vajadzībām un zinātniskās kopienas reālajiem izaicinājumiem. Ir nepieciešama krietni skarba situācijas pārvērtēšana un kopīga rīcība valsts interesēs, lai saprastu, kā akadēmiju pārveidot par institūciju, kas reāli kalpo Latvijas sabiedrībai un zinātnei,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone.
Mūsdienīgas Eiropas zinātņu akadēmijas pastāvēšanas jēga balstās četros pamata pīlāros:
- zinātniski pamatota politikas konsultēšana – spēja sniegt objektīvus, datos un pētījumos balstītus atzinumus valsts lēmumu pieņēmējiem un likumdevējiem;
- zinātnes integritātes un akadēmiskās brīvības aizsardzība – neiecietība pret nekvalitatīvu praksi, kalpojot par zinātniskās ētikas un neatkarības garantu;
- sabiedrības uzticības stiprināšana zinātnei – aktīva komunikācija, veicinot izpratni par zinātnes lomu un nozīmi;
- starpdisciplināra ekspertīze valsts stratēģiskajos jautājumos – spēja operatīvi un visaptveroši mobilizēt ekspertus valstiski nozīmīgu krīžu un nākotnes izaicinājumu risināšanai.
Šobrīd novērojams, ka LZA nespēj pilnvērtīgi nodrošināt šo pamatpostulātu izpildi, jo tās resursi un uzmanība tiek patērēti neefektīvā un neatbilstošā pārvaldībā.
Lai nodrošinātu visaptverošu LZA tiesiskā statusa, funkciju, pārvaldības modeļa un lomas valsts zinātnes un inovāciju sistēmā izvērtējumu, kā arī sagatavotu priekšlikumus tās turpmākajai attīstībai, šodienas, 27. oktobra, Sadarbības sanāksmē panākta vienošanās, ka tiks veidota starpinstitūciju komisija un IZM virzīs Ministru kabineta rīkojuma projektu par tās izveidi un uzdevumiem.
Komisijas mērķis būs detalizēti izvērtēt esošo situāciju un izstrādāt konkrētu rīcības plānu, kā nodrošināt LZA atbilstību pamatpostulātiem un valsts stratēģiskajām interesēm.
Gatavojot priekšlikumus LZA darbības un tiesiskā ietvara pārskatīšanai, komisijā paredzēts iesaistīt plašu un autoritatīvu loku – zinātnisko kopienu (zinātniekus, augstskolas, zinātniskos institūtus), Saeimas pārstāvjus, valdības un citu institūciju pārstāvjus.
