Lai arī teritorija ir īpaši aizsargājama, to nepieciešams apsaimniekot. Vairākos “Ziemeļgaujas” nogabalos LVM pirms gada iestādīja priežu, bērza un egļu audzes. Būtiska meža atjaunošanas procesa daļa ir jaunaudžu agrotehniskā kopšana – tā samazina lakstaugu un krūmu konkurenci, nodrošinot labākus augšanas apstākļus iestādītajiem kokiem.
Skaidro LVM Austrumvidzemes reģiona vadošais mežierīcības meistars Voldemārs Goba:
“Visefektīvāk agrotehnisko kopšanu ir veikt aktīvākajā veģetācijas periodā – no maija līdz jūlijam –, kad zālaugi, avenes, krūmi un lapu koku atvases aug visintensīvāk un visvairāk konkurē ar jaunajiem meža stādiem. Ar ierastajām metodēm, izmantojot motorinstrumentus, agrotehnisko kopšanu aizsardzības statusa dēļ “Ziemeļgaujā” no 15. marta līdz 31. jūlijam nedrīkst veikt, tāpēc šogad agrotehniskā kopšana tika veikta, zālaugus ap stādītajiem kociņiem nomīdot ar kājām.
Šādu metodi LVM Austrumvidzemes reģionā, tikai ievērojami mazākā platībā, esam izmantojuši jau iepriekš un bijām pārliecinājušies par tās efektivitāti.”
Jaunie kociņi pirms kopšanas ierasti ieaug blīvos zālaugos, kas ierobežo gaismas pieejamību un rada konkurenci par ūdeni un barības vielām. Pēc darbu veikšanas uzņemtie drona fotoattēli un darbu pieņemšana klātienē apstiprina, ka izmantotā mīdīšanas metode bijusi efektīva.
No LVM pārvaldībā esošās teritorijas 27 % uzņēmums apsaimnieko ar galveno mērķi dabas aizsardzība. LVM ne tikai apsaimnieko īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (t. sk. Natura 2000) un mikroliegumus, bet arī medņu riestus, sugu dzīvotnes un citas nozīmīgas dabas teritorijas. Plānojot meža darbus, ik gadu LVM speciālisti apzina jaunas dabas aizsardzībai nozīmīgu augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku sugu atradnes, aizsargājamo putnu ligzdošanas un riestošanas vietas, Eiropas Savienības nozīmes meža, purvu, ūdeņu, zālāju, kāpu biotopus. Lai nodrošinātu atbilstošu šo teritoriju apsaimniekošanu, LVM nosaka papildu dabas aizsardzības platības.
