Apsekojot izveidoto teritoriju, biologs, LVM vides eksperts Mārtiņš Kalniņš konstatēja gan vienu dziedošu tēviņu, gan ikrus un kurkuļus. Ņemot vērā smilšu krupja vairošanās bioloģiju, pilnīgi iespējams, ka dzīvotnē uzturas vairāk par vienu mātīti.
Skaidro biologs, LVM vides eksperts Mārtiņš Kalniņš:
“Var teikt, ka izstrādā karjera teritorijā esam radījuši dzīvotņu kompleksu. Smilšu krupja parādīšanās šajā vietā ir lielākais ieguvums, bet tikpat svarīgs panākums ir tas, ka jaunizveidoto dzīvotni vēl pirms smilšu krupja sāka apdzīvot arī citas – 5 abinieku un 3 rāpuļu – sugas, tai skaitā divas citas īpaši aizsargājamās sugas – brūnais varžukrupis un lielais tritons.
Mūsu izraktajos dīķīšos 2025. gadā tika konstatēti vismaz 120 lielā tritona īpatņi. Novācot koku un krūmu apaugumu, esam radījuši piemērotas barošanās vietas vairākām bridējputnu sugām, kā arī apstākļus, lai teritorijā izplatītos šeit jau fiksētās mitrām, smilšainām vietām raksturīgās augu sugas, piemēram, dažādu sugu orhidejas.”
Dzīvotnes izveidošanas darbus LVM uzsāka 2021. gada oktobrī, kad tika izrakti septiņi sekli mazie dīķi un to krastos uzstādītas 35 paslēptuves – izveidoti koka vairogi, zem kuriem krupim palīst vai izrakt alu, jo ūdenī pieaugušie smilšu krupji uzturas tikai vairošanās periodā no aprīļa beigām līdz jūnija sākumam, bet pārējā laikā dzīvo uz sauszemes un izmanto dabiskās paslēptuves. Lai dzīvotne būtu krupim piemērota, ap dīķiem novākts apaugums un papildus nolīdzināts reljefs – tā tiek palielināta smiltāja platība ap dīķiem, saglabājot to saules apspīdētu. Seklajām ūdenstilpēm aizaugot, tās sāk apdzīvot dažādi plēsīgie kukaiņi, piemēram, spāres vai ūdensvaboles, kas baroajas arī ar smilšu krupja kurkuļiem. Tādēļ seklās ūdenstilpes nākotnē būs periodiski jāatjauno.
Smilšu krupis Latvijā sastopams reti un tā populācija samazinās, ierindojot sugu starp stipri apdraudētajām. Samērā nelielais abinieks (7–8 cm) Latvijā apdzīvo piejūras kāpu joslu, atklātus virsājus, izstrādātus smilšu karjerus, kur ir tam nepieciešamās specifiskas vairošanās vietas – seklas un klajas ūdenstilpes, kādas izveidotas arī LVM apsaimniekotajā teritorijā Puzes apkārtnē.
