Departamenta ziņojumu par projekta virzību Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komiteja solīja skatīt jau jūlijā, tomēr izskatīšanu visu vasaru atlika. Informācija par sēdi tika publicēta piektdien, 2. oktobrī, dienu pirms Saeimas vēlēšanām. Sēde notika pirmajā darba dienā pēc tām – sagatavošanās laiks faktiski palika brīvdienās. Neskatoties uz to, abas asociācijas dalību sēdē pieteica, taču “Progresīvo” vadītā domes komiteja nozares uzklausīšanas iespēju noraidīja.
Nozares viedokli nedrīkst atstāt aiz durvīm
5. oktobra Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas sēdē asociācijām iespēja izteikties tika noraidīta. Deputāti uzklausīja departamenta ziņojumu, bet ne nozares pārstāvjus, kuri redz konkrētus riskus. Demokrātiskā pašvaldībā tas nav normāls process. Ja mūsu argumenti ir nepareizi, tos var atspēkot atklātā diskusijā. Ja tie ir pamatoti, deputātiem tie jādzird, pirms tiek pieņemti neatgriezeniski lēmumi.
Asociācijas neprasa īpašas tiesības. Tās prasa iespēju skaidri izstāstīt, kādēļ pašvaldības izvēlētais modelis var radīt nevajadzīgas izmaksas, kvalitātes problēmas un godīgas konkurences riskus.
32 000 eiro, seši mēneši un viens publiski uzrādīts darbinieks
Rīgas dome par 32 000 eiro un sešiem mēnešiem ir piesaistījusi SIA “Livarts” ielu apgaismojuma auditam un nākamā ESKO iepirkuma dokumentu sagatavošanai. Pēc publiski pieejamās informācijas uzņēmumā ir viens darbinieks – tā īpašnieks Vilnis Strazds. Darba apjoms ir liels: jāveic apgaismojuma audits, jānosaka elektroenerģijas patēriņš, jāveic apgaismojuma aprēķini, jāsagatavo tehniskās prasības un vērtēšanas kritēriji, kā arī vēlāk kā neatkarīgam ekspertam jāiesaistās piedāvājumu vērtēšanā.
Nav jābūt ekspertam, lai saprastu, ka šie skaitļi vienkārši nesakrīt. Ja darbu dara viens cilvēks, sešu mēnešu termiņā kvalitatīvi paveikt visu apjomu nav reāli. Ja tiek piesaistīta komanda, kā to 5. oktobra komitejas sēdē norāda Kauliņš, ir grūti saprast, kā tik plašu un tehniski sarežģītu darbu par 32 000 eiro var kvalitatīvi paveikt.
Pat pieņemot, ka darbu veic trīs cilvēku komanda, tai, lai šo apjomu paveiktu, sešus mēnešus būtu jāstrādā pilnā slodzē. No 32 000 eiro jāsedz ne tikai atalgojums, bet arī darba devēja nodokļi, uzņēmuma izmaksas un iespējamais ārējo speciālistu darbs. Rezultātā katra speciālista neto atalgojums būtu zem 1000 eiro mēnesī. Ar šādu atalgojumu tirgū nav reāli piesaistīt profesionāļus, kuri šādu darbu spētu kvalitatīvi veikt.
Nolikums ļauj ielu profilus pārbaudīt gan dabā, gan ar attālinātiem avotiem. Taču attālināti dati nevar pilnībā aizstāt apsekošanu uz vietas. Balstu augstumu, konsoles parametrus, gaismekļa faktisko modeli un daudzus citus būtiskus datus no ekrāna droši noteikt nevar.
Rīgai jāpārbauda ne tikai, vai SIA “Livarts” eksperts Vilnis Strazds termiņā iesniedz līgumā paredzētos nodevumus, bet arī, vai viņa sagatavotie ielu profili, aprēķini un prasības balstās datos, kas atbilst faktiskajai situācijai Rīgas ielās.
SIA “RCG Lighthouse” darbinieks kā Rīgas piesaistīts eksperts nedrīkst vērtēt konkurentus
Īpaši satraucoši ir tas, ka viens un tas pats eksperts ne tikai palīdzēs sagatavot nākamā iepirkuma prasības, bet arī piedalīsies pēc šīm prasībām iesniegto piedāvājumu vērtēšanā. Bažas pastiprina publiski pieejamā informācija par Vilņa Strazda profesionālajām saitēm ar SIA “RCG Lighthouse” un tās meitasuzņēmumu SIA “LightHouse ESCO”. “RCG Lighthouse” ir aktīvs apgaismojuma nozares dalībnieks un var būt potenciāls pretendents nākamajā ESKO iepirkumā.
Ja ESKO konkursā piedalās SIA “RCG Lighthouse” vai ar to saistīts uzņēmums, tad Vilnis Strazds, kurš iepriekš ir bijis saistīts ar šo uzņēmumu, nedrīkst būt Rīgas eksperts. Ar pretendentu profesionāli saistīts eksperts nevar vienlaikus rakstīt spēles noteikumus un vērtēt konkurentu piedāvājumus.
Dīvaini, kāpēc Rīga neizmanto savu kompetenci
Nav saprotams, kādēļ Rīga plānotā iepirkuma sagatavošanā pilnvērtīgi neizmanto savu kompetenci. Rīgas rīcībā joprojām ir bijušās aģentūras “Rīgas gaisma” ielu apgaismojuma jomas speciālistu kompetence – pēc reorganizācijas šie profesionāļi strādā Ārtelpas un mobilitātes departamentā. Aģentūrā savulaik strādāja vairāk nekā 150 darbinieku. “Rīgas gaisma” jau iepriekš sekmīgi iepirkusi tūkstošiem gaismekļu. Ja pašvaldības rīcībā ir šāda pieredze un kvalifikācija, kādēļ tik būtiska iepirkuma sagatavošanas daļa jānodod mazam uzņēmumam ar vienu darbinieku, kura pieredze ielu apgaismojuma jomā ir ievērojami šaurāka par pašas Rīgas uzkrāto kompetenci?
ESKO nav bezmaksas nauda
Pašvaldībai ir jāpierāda, ka ESKO modelis Rīgai patiešām ir izdevīgāks par pašvaldības finansētu risinājumu. ESKO cenā ietilpst ne tikai gaismekļi un darbi, bet arī privātā finansējuma izmaksas, riski un peļņa. Pašvaldības finansējums parasti ir lētāks, tāpēc sabiedrībai ir tiesības redzēt abu modeļu salīdzinājumu.
Rīgas skaidrojums par brīvu līdzekļu trūkumu rada jautājumus par pašvaldības prioritātēm. Ja līdzekļi tiek atrasti puķu kastēm, apzaļumošanai un citiem pilsētvides uzlabojumiem, vispirms būtu jārod izdevīgākais veids, kā sakārtot kritisko infrastruktūru un nomainīt gaismekļus. Puķes var pirkt no gūtā ietaupījuma. Viļņa rīkojās racionālāk: tā visā pilsētā nomainīja gaismekļus uz LED par aptuveni divreiz zemākām izmaksām, nekā Rīga pašlaik plāno, lai gan LED gaismekļu cenas kopš tā laika ir samazinājušās.
Jēkabpils ir brīdinājums, nevis pagātne
Rīgai būtu rūpīgi jāizvērtē citu pašvaldību pieredze, īpaši Jēkabpils ESKO projekts, kuru īstenoja SIA “RCG Lighthouse”. Publiski ir izskanējusi Jēkabpils pašvaldības informācija par gaismekļu neatbilstību tehniskajai specifikācijai un pašvaldībai neizdevīgiem maksājumiem. Tas nenozīmē, ka katrs ESKO projekts ir slikts. Taču tas nozīmē, ka Rīgai pirms līguma slēgšanas jābūt daudz rūpīgākai nekā parasti.
Rīgai līgumā jāparedz neatkarīga gaismekļu pārbaude, vērtējot ne tikai cenu, bet arī to kalpošanas laiku. Dokumenti vien negarantē kvalitāti – to apliecina neatkarīgi testi un skaidra atbildība par neatbilstību.
Nozares kopīgs signāls Rīgas pašvaldībai
Rīgas dome asociācijām pārmet, ka to viedoklis esot tikai konkurentu cīņa. Taču asociācijas tieši tādēļ pastāv – lai uzņēmumi, kuri ikdienā savā starpā konkurē, varētu norādīt uz kopīgām nozares problēmām.
Ja konkurējoši uzņēmumi spēj vienoties, ka konkrēts process rada risku godīgai konkurencei, tas nav viena uzņēmuma privāts labums. Tas ir signāls pašvaldībai, ka problēma var būt sistēmiska.
Asociāciju uzdevums nav aizstāvēt vienu piegādātāju pret citu. To uzdevums ir aizstāvēt skaidrus, pārbaudāmus un visiem vienādus spēles noteikumus.
Ko Rīgai izdarīt tagad
Abas asociācijas norāda, ka Rīgas domei vēl ir iespēja novērst riskus, pirms sākas lielais ESKO iepirkums. Tam nepieciešami četri vienkārši soļi: pirmkārt, publiskot skaidru salīdzinājumu starp ESKO modeli un pašvaldības finansētu risinājumu; otrkārt, piesaistīt neatkarīgu starptautisku projektēšanas uzņēmumu ar plašu ielu apgaismojuma projektēšanas pieredzi un nevainojamu reputāciju; treškārt, ESKO piedāvājumu vērtēšanā neiekļaut personu vai uzņēmumu, kas saistīts ar potenciālu pretendentu; ceturtkārt, atklātā diskusijā uzklausīt nozares asociācijas.
Rīgai nav jāgaida, līdz risks pārvēršas strīdā, pārsūdzībā vai zaudējumā nodokļu maksātājiem. Gudra pašvaldība jautājumus uzdod pirms projekta īstenošanas, nevis meklē attaisnojumus pēc tam.
