Diskusijā par Īrijas ES prezidentūras priekšlikumu ES daudzgadu budžetam 2028.–2034. gadam parlamentārā sekretāre iestājās par nepieciešamību budžetā pienācīgi atspoguļot Latvijas prioritātes: saglabāt pietiekamu finansējumu ES drošībai un aizsardzībai, novirzīt papildus finansējumu Latvijai kā ES austrumu pierobežas valstij, risināt lauksaimnieku vienlīdzīgu tiešmaksājumu jautājumu, kā arī paredzēt pietiekamu finansējumu ES savienojamībai un militārajai mobilitātei, tostarp projekta “Rail Baltica” īstenošanai.
“Atrodamies ļoti sarežģītās sarunās par ES daudzgadu budžetu. Īrijas prezidentūras atjaunotajā priekšlikumā novērtējam, ka mums izdevies novērst samazinājumus nacionālajās aploksnēs, lai gan budžeta kopapjomu piedāvāts samazināt par aptuveni 8 %,” uzsvēra D. Melbārde. Svarīgi, ka tiek saglabāts ES plānotais atbalsts Ukrainai, bet samazinājumi tiek paredzēti ES administrācijas izmaksām, ko Latvija ir prasījusi vairākkārt.
Diskusijā par Eiropadomes secinājumu projektu D. Melbārde atzinīgi novērtēja 12. oktobra Ārlietu padomē apstiprināto līdz šim lielāko sankciju pakotni, kas vērsta pret Krievijas militāri industriālo kompleksu, vienlaikus aicinot turpināt pastiprināt spiedienu uz Krieviju: “Mēs nevaram ļaut Krievijai izmantot ES infrastruktūru un iekšējo tirgu, lai tā palielinātu savus ieņēmumus, kamēr tā turpina Ukrainas produktu blokādi Melnajā jūrā. Tādēļ ES būtu jāievieš tranzīta un importa aizliegums Krievijas, kā arī Baltkrievijas izcelsmes graudiem.” 15.–16. oktobra Eiropadomes diskusijas būs arī par ES konkurētspēju, tai skaitā enerģijas cenām un ES tirdzniecības jautājumiem ar Ķīnu, migrācijas izaicinājumiem, īpaši tās instrumentalizāciju, kā arī ES paplašināšanos un ES iekšējām reformām.
Sanāksmes ietvaros notika diskusija par pirmspaplašināšanās politiku izvērtējumu, kas skaidrāk iezīmē nepieciešamo ES iekšējo pielāgošanos un saistības kandidātvalstīm pirms to pievienošanās ES. Šī gada 6. oktobrī Eiropas Komisija publicēja komunikāciju par pirmspaplašināšanās politiku pārskatu. Latvijai ir svarīgi, ka Eiropas Komisija piedāvās ES pievienošanās plānus četrām vislielāko progresu panākušajām valstīm, tai skaitā Ukrainai un Moldovai, kā arī Melnkalnei un Albānijai. Būtiski, ka Ukraina un Moldova turpina progresu savā ceļā uz dalību ES un 13. oktobrī atvēra divus nākamos klasterus ES pievienošanās sarunās (2. klasteri “Iekšējais tirgus” un 3. klasteri “Konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme”). Latvija ir aicinājusi atvērt divus pēdējos sarunu klasterus ar Ukrainu un Moldovu pēc iespējas ātrāk.
