Pieteicēja lietā ir komercsabiedrība, kura darbojas atkritumu apsaimniekošanas jomā un kurai ir jāiesniedz vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapas. Šajās veidlapās iekļautā informācija tiek publicēta tiešsaistē, taču pieteicēja uzskata, ka veidlapās ietvertā informācija par tās klientiem un sadarbības partneriem ir komercnoslēpums, ko iestāde nedrīkstētu izpaust trešajām personām.
Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka strīdus informācija ir atzīstama par vides informāciju, jo tā atklāj atkritumu pārvietošanās ceļu un ietekmē vai var ietekmēt vides sastāvdaļas un vidi ietekmējošos faktorus, tāpēc tā ir sniedzama sabiedrībai. Tiesas ieskatā, vides informācija ir uzskatāma par vispārpieejamu informāciju un atkritumu apsaimniekošanā iesaistītie komersanti ir pakļauti vienādiem nosacījumiem attiecībā uz informācijas pieejamību.
Senatoru kolēģija atzina, ka šajā lietas izskatīšanas stadijā nav iespējams viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu, vai konkrētā informācija ir atzīstama par vides informāciju. Lai gan šis jēdziens ir interpretējams plaši, senatoru kolēģija vērsa uzmanību uz apstākli, ka informācija, kuru pieteicēja lūdz aizsargāt, satur ziņas par valsti un komersantiem, no kā tiek saņemti vai kam tiek nosūtīti atkritumi, bet tajā nav ziņu par to, kādi vides elementus ietekmējoši pasākumi tiek veikti un kādi pasākumi tiek veikti vides elementu vai to ietekmējošo faktoru aizsardzībai. Tāpat senatoru kolēģija konstatēja, ka līdzšinējā Eiropas Savienības Tiesas prakse nesniedz atbildi uz to, cik vispārīgam vai detalizētam ir jābūt tiesiskajam regulējumam, uz kura pamata var ierobežot piekļuvi vides informācijai komerciālas informācijas aizsardzības nolūkā. Ņemot vērā minēto, senatoru kolēģija apturēja tiesvedību administratīvajā lietā un uzdeva trīs prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai.
Lieta SKA-37/2026 (A420274722).
