DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 6 minūtes

LU pētnieki koordinēs piecus no septiņiem “Twinning” konkursā apstiprinātajiem Latvijas projektiem

Attēlā: LU Dabas māja un Zinātņu māja.

FOTO: Toms Grīnbergs, LU.

Latvijas Universitātes (LU) pētnieki guvuši ievērojamus panākumus prestižajā “Apvārsnis Eiropa” Twinning pētniecības projektu konkursā – no septiņiem apstiprinātajiem Latvijas zinātnisko institūciju koordinētajiem projektiem piecus vadīs LU. Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) un LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) pētnieki katrs koordinēs divus projektus, bet viena projekta vadība būs LU Finanšu tehnoloģiju biznesa skolas (FTBS) pētnieku rokās. Vēl vienā projektā LU piedalīsies kā partneris, sadarbojoties ar citām Eiropas zinātniskajām institūcijām Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta (NIRI) vadībā.

Twinning projekti ir vērsti uz organizāciju pētniecības izcilības un kapacitātes stiprināšanu, pētniecības pārvaldības spēju uzlabošanu un ilgtspējīga sadarbības tīkla veidošanu ar vadošām starptautiskām institūcijām, pārņemot pasaulē atzītu labāko praksi, pieredzi un prasmes.

Twinning projekta konkurss lieliski parāda, ka LU pētnieku idejas ir gan interesantas vadošām ārvalstu universitātēm un pētniecības centriem, gan konkurētspējīgas Eiropas mērogā. LU izveidotā starptautisku pētniecības projektu atbalsta sistēma nes rezultātu un ļaus mums stiprināt zinātnes izcilību un starptautisko sadarbību jaunos virzienos daudz straujākiem soļiem. Šādi projekti radīs pamatu jaunām partnerībām, inovācijām un talantu piesaistei un attīstībai,” uzsver LU zinātņu prorektors asoc. prof. Guntars Kitenbergs.

LU pētnieku vadītie projekti stiprinās Universitātes pētniecības izcilību, starptautisko atpazīstamību, konkurētspēju un ilgtermiņa sadarbību ar partneriem biomedicīnas pētniecības, kvantu tehnoloģiju un ilgtspējīgu digitālo finanšu jomās. Savukārt LU CFI projekti paplašinās institūta pienesumu progresīvo materiālu un nākotnes tehnoloģiju attīstībā, veidojot jaunus risinājumus viedajiem sensoriem, elastīgajai elektronikai un energoefektīvām ierīcēm.

Projektā “MX-BRIDGE” LU EZTF zinātnieki sadarbībā ar Francijas Nacionālo zinātniskās pētniecības centru (Centre national de la recherche scientifique, CNRS), Trinitijas koledžu (Trinity College) Dublinā, Padujas Universitāti (University of Padova, Itālija) un Briseles Brīvo universitāti (Université libre de Bruxelles), kā arī ar partneriem no Kanādas, ASV un Polijas palīdzēs Universitātei kļūt par spēcīgu pētniecības centru jaunu MXene materiālu izmantošanā biomedicīnā. Tie ir ļoti plāni, ar unikālām elektriskajām, ķīmiskajām un virsmas īpašībām apveltīti materiāli, kurus nākotnē varētu izmantot, piemēram, medicīniskās diagnostikas, terapijas vai biomateriālu attīstībā. Projekts ļaus LU pašai izgatavot, pētīt un attīstīt šos materiālus, sadarbojoties ar pasaules līmeņa partneriem.

Projektā “QSTwin” EZTF pētnieki sadarbībā ar vadošajām Eiropas kvantu tehnoloģiju pētniecības institūcijām – Edinburgas Universitāti (University of Edinburgh), CNRS, Parīzes Sitē universitāti (Université Paris Cité), Sorbonnas Universitāti (Sorbonne Université) un École Normale Supérieure Francijā –, kā arī kvantu algoritmu uzņēmumu “Phasecraft” (Lielbritānija) attīstīs LU spējas kvantu tehnoloģiju jomā, īpaši kvantu algoritmos un programmatūrā. Projekts palīdzēs pētīt, kā nākotnes kvantu datori varētu risināt sarežģītus uzdevumus ātrāk un efektīvāk nekā parastie datori. Tas stiprinās pētnieku zināšanas, veidos jaunus pētniecības virzienus un nostiprinās LU līderpozīcijas Baltijas kvantu tehnoloģiju ekosistēmā.

LU FTBS zinātnieki sadarbībā ar vadošajām Eiropas pētniecības institūcijām – Cīrihes Universitāti (University of Zurich), Minhenes Tehnisko universitāti (Technische Universität München) un Jožefa Stefana institūtu (Jožef Stefan Institute) Slovēnijā – projektā “TwinSDF” stiprinās LU pētniecības izcilību un starptautisko kapacitāti ilgtspējīgu digitālo finanšu jomā, kur savienojas finanšu tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, dati un ilgtspējības mērķi. Projekta laikā tiks veidota eksperimentāla digitālā vide jaunu pētniecības metožu un analītisku risinājumu izstrādei un pārbaudei. Tas vienlaikus attīstīs pētnieku kompetences un starptautisko sadarbību, nostiprinot LU kā Baltijas reģiona pētniecības centra pozīcijas ilgtspējīgu digitālo finanšu jomā, sniedzot iespēju pieņemt pamatotākus lēmumus finanšu sektorā gan politiku veidošanas, gan uzņēmumu pārvaldības līmenī.

LU CFI pētnieki īstenos divus projektus. Sadarbībā ar Itālijas Nacionālo metroloģijas pētniecības institūtu (National Metrology Institute of Italy) un Katalonijas Nanozinātnes un nanotehnoloģiju institūtu (Catalan Institute of Nanoscience and Nanotechnology) Spānijā viņi īstenos projektu “iNEMESIS”, kurā pievērsīsies neiromorfām jeb cilvēka smadzeņu darbības principu iedvesmotām materiālu un ierīču sistēmām. Tās nākotnē varētu ļaut daudzveidīgiem sensoriem ne tikai uztvert informāciju, bet arī to lokāli saglabāt un apstrādāt, samazinot enerģijas patēriņu un paātrinot sistēmu reakcijas laiku. Savukārt sadarbībā ar Lēvenas Katoļu universitāti (Université catholique de Louvain) Beļģijā un RISE institūtu Zviedrijā (RISE – Research Institutes of Sweden) projektā “STACK-UP” pētnieki attīstīs drukātās un elastīgās elektronikas tehnoloģijas, no funkcionālu materiālu un tintes izstrādes līdz daudzslāņu ierīču prototipiem. Pašbarojošs vides un ultravioletā (UV) starojuma sensors palīdzēs labāk sekot līdzi UV starojuma ietekmei, savukārt iekštelpu vides uzraudzības platforma – gaisa kvalitātei, temperatūrai un mitrumam.

Twinning ir “Apvārsnis Eiropa” programmas dalības paplašināšanas un izcilības izplatīšanas instruments, kura mērķis ir stiprināt pētniecības izcilību un institucionālo kapacitāti paplašināšanās valstīs. No konkursā pieteiktajiem kopumā 1905 projektiem no visas Eiropas atbalstu saņēmuši 179. Latvijai piešķirtais ES finansējuma apjoms septiņos finansētajos projektos ir 5,21 miljons eiro.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI