Stingrāks imigrācijas regulējums bez saskaņotas migrācijas politikas
20. augustā pēc Valsts prezidenta lūguma likumu otrreizēji caurlūkot, Saeima pieņēma jauno Imigrācijas likumu, kas stāsies spēkā 2026. gada 15. septembrī. Jaunais Imigrācijas likums ievieš stingrāku imigrācijas kontroli, tostarp stingrākas ieceļošanas un uzturēšanās procedūras, plašākus atteikuma vai anulēšanas pamatus un pastiprinātas pārbaudes pirms ieceļošanas.1 Likuma mērķis ir stiprināt valsts drošību un nodrošināt efektīvāku migrācijas kontroli. Tomēr kāda būs tā ietekme uz Latvijas darba tirgu?
Ārvalstu investori arvien biežāk pauž bažas par saskaņotas migrācijas un darba tirgus politikas trūkumu, kas būtu pielāgota ekonomiskajiem mērķiem un izstrādāta, balstoties uz mērķētu, datos balstītu risku novērtējumu. Ierosinātie ierobežojumi ne vienmēr ņem vērā individuālos apstākļus, piemēram, nodarbinātības statusu, nodokļu iemaksas, izglītības līmeni vai tiesību aktu prasību ievērošanu. Tā vietā atsevišķi ierobežojumi plaši attiecas uz personu grupām, kuras izmanto vienus un tos pašus likumīgos saimnieciskās darbības veidus.
FICIL ieskatā migrācijas regulējumam būtu jābalstās uz skaidri identificētiem riskiem, uzticamiem datiem un mērķētiem risinājumiem, vienlaikus izvairoties no ierobežojumiem, kas skar veselas personu grupas vai tirgus dalībniekus.2 Efektīviem drošības pasākumiem nepieciešami precīzi kontroles mehānismi, kas vērsti uz konkrētiem riskiem, vienlaikus neradot nevajadzīgus ierobežojumus likumīgai saimnieciskajai darbībai.
Turklāt FICIL būtu atzinīgi vērtējusi agrāku un strukturētāku darba devēju un investoru iesaisti gan spēkā esošā Imigrācijas likuma grozījumu, gan jaunā likuma izstrādē.
Šīs bažas pastiprina Valsts kontroles jaunākā revīzija par Latvijas darba atļauju sistēmu.3 Revīzijā secināts, ka Latvijā trūkst skaidras politikas ārvalstu darbaspēka piesaistei, kas balstītos uz darba tirgus vajadzībām, datiem un riskiem, savukārt process joprojām ir laikietilpīgs, grūti prognozējams un administratīvi nesamērīgs: darba vīzas saņemšana ilgst aptuveni trīs mēnešus, bet uzturēšanās atļaujas saņemšana nodarbinātībai, piesakoties no ārvalstīm, vidēji aizņem sešus mēnešus. Vienlaikus revīzijā konstatētas būtiskas nepilnības uzraudzībā par to, vai darba atļaujas tiek izmantotas paredzētajam mērķim. Revīzijā arī apšaubīta jaunajā likumā paredzētā maksimālā uz nodarbinātību balstītu uzturēšanās atļauju termiņa samazināšana no pieciem gadiem līdz vienam gadam, norādot, ka ikgadēja atkārtota pieteikšanās saglabā administratīvo slogu, taču nav skaidra pamata secināt, ka tā efektīvāk samazinās migrācijas riskus.
Konkurētspējas un darbaspēka mobilitātes veicināšana
Latvijas spēja piesaistīt un noturēt starptautiskos talantus ir būtiska ekonomikas izaugsmei. Neparedzami vai ierobežojoši migrācijas noteikumi var mazināt Latvijas pievilcību ārvalstu speciālistiem un investoriem, vienlaikus palielinot personāla atlases izmaksas un nenoteiktību uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā.
Tādēļ FICIL iesaka:
- saglabāt vairāku gadu uzturēšanās atļaujas ilgtermiņa nodarbinātībai un speciālistiem, kuri tiek pārcelti uzņēmumu grupu ietvaros;
- nodrošināt prognozējamus pārejas mehānismus starptautiskajiem studentiem, lai pēc studijām viņi varētu uzsākt nodarbinātību Latvijā;
- atjaunot regulētu pašnodarbinātības sistēmu;
- izveidot skaidru tiesisko regulējumu jaunajai investīciju fonda programmai.
Valsts kontroles secinājumi apliecina, ka administratīvā sarežģītība automātiski nenodrošina efektīvu kontroli. Latvijai nepieciešamas ātrākas un prognozējamākas procedūras prasībām atbilstošiem darba devējiem un starptautiskajiem talantiem, apvienojot tās ar mērķētām, datos balstītām pārbaudēm gadījumos, kad pastāv konkrēti riski. Pārdomāti izstrādāta imigrācijas sistēma vienlaikus stiprinātu gan valsts drošību, gan konkurētspēju.
* Eiropas Komisija. (2026). Iedzīvotāju skaita prognozes ES. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/statisticsexplained/
index.php?title=Population_projections_in_the_EU.
1 Saeima. (2026). Saeima atkārtoti izskata Imigrācijas likumu. Pieejams: https://m.saeima.lv/en/news/saeimanews/36099-saeima-reviews-the-immigration-law-for-the-second-time?
2 FICIL. Viedoklis par grozījumiem Imigrācijas likumā. Pieejams: https://www.ficil.lv/wpcontent/uploads/2026/04/14_21042026_FICIL_viedoklis_par_priekslikumiem_likumprojektam_Grozijumi_Imigracijas_likuma.pdf
3 Latvijas Republikas Valsts kontrole. (09.09.2026.). Vai darba atļauju izsniegšanas sistēma Latvijā darbojas efektīvi? Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-darba-atlaujuizsniegsanas-sistema-latvija-darbojas-efektivi
