2. ceturkšņa izaugsmi galvenokārt veicināja tirdzniecības nozare. Būtisks devums izaugsmē ir bijis arī apstrādes rūpniecības un informācijas un komunikācijas nozarēs. Pozitīvi vērtējams investīciju un privātā patēriņa apjomu pieaugums un eksporta kāpums. Latvijas ekonomika saglabā noturību, taču izaugsmes tempu var ierobežot konflikts Tuvajos Austrumos un karš Ukrainā.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā 2. ceturksnī palielinājās par 6,5%, ko veicina Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūde. Mājokļos, ēkās un būvēs investīcijas palielinājušās par 3,2%, mašīnās un iekārtās – par 9,8%. Ieguldījumos intelektuālā īpašuma produktos arī vērojams pieaugums par 6,6%.
Privātais patēriņš pieauga par 3,7%. Straujākais kāpums bija pārtikas patēriņā – pieaugums par 3,6%. Mājsaimniecību preču un pakalpojumu apjoms mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā izdevumu grupā palielinājās par 1,0%, savukārt transporta izdevumi pieauga par 2,0%. Kopējais darba ņēmēju atalgojums gada laikā pieauga par 6,4%.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2. ceturksnī bija par 7,7% lielāki nekā pirms gada. Preču eksports pieauga par 11,6%, savukārt pakalpojumu eksports – par 0,9%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti, savukārt galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.
Arī importa apjomi šī gada 2. ceturksnī bija lielākā apjomā nekā pirms gada. Šogad 2. ceturksnī imports palielinājās par 7,1%. Preču imports pieauga par 9,6%, savukārt pakalpojumu imports samazinājās par 1,7%. Galvenās importa preces bija minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī sauszemes transporta līdzekļi un to daļas.
Kopējā pievienotā vērtība 2. ceturksnī pieauga par 3,8%. Lielākais ieguldījums kopējās IKP izmaiņās bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, un automobiļu un motociklu remonta nozarē (1,0 pp). Samērā liels devums ekonomikas izaugsmē bija arī apstrādes rūpniecības nozarē (0,6 pp), kā arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē (0,5 pp) un profesionālos, zinātniskos un tehniskajos pakalpojumos, administratīvās un apkalpojošo dienestu darbībās, citos pakalpojumos (0,3 pp), kā arī finanšu un apdrošināšanas darbībās (0,3 pp) un operācijās ar nekustamo īpašumu (0,2 pp). Lielākie negatīvie devumi bija transporta un uzglabāšanas nozarē (- 0,12 pp) un lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecības nozarē (- 0,12 pp).
Finanšu un apdrošināšanas darbības nozare 2. ceturksnī pieauga par 10,4%, pateicoties apdrošināšanas, pārapdrošināšanas apakšnozares un pensiju uzkrāšanas darbības kāpumam par 40%. Informācijas un komunikācijas pakalpojumu kāpumu par 8,3% galvenokārt noteica datorprogrammēšanas un konsultēšanas apakšnozares kāpums par 5%. Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, citi pakalpojumi nozares kāpums bija par 5,2%, kas tā pat kā iepriekšējā ceturksnī bija pateicoties arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanas apjomu pieaugumiem. Apstrādes rūpniecības kāpumu par 5,5% galvenokārt noteica koksnes un koka izstrādājumu ražošanas un pārtikas produktu ražošanas apjomu pieaugumi. Kopumā, no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm kāpums bija 16 nozarēs. Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozares uzrādīja 2,9% kāpumu. Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība uzrādīja 3,6% kāpumu. Būvniecības nozares pieaugums bija 3,2%.
Kritumi bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē par 3,0%, transporta un uzglabāšanas nozarē – par 2,7% un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – par 2,3%.
Šī gada 1. un 2. ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsmes temps liecina par ekonomiskās aktivitātes pieaugumu un stabilāku izaugsmes dinamiku. Tomēr saspringtā ģeopolitiskā situācija un naftas cenu kāpums uztur paaugstinātas inflācijas un ekonomikas izaugsmes palēnināšanās riskus. Atkarībā no turpmākās attīstības globālajos energoresursu tirgos sagaidāms, ka ekonomika šogad varētu augt par 2,5–2,8%.
