“Pļaujas svētki ik gadu pulcē ļaudis, lai godinātu senās darba tradīcijas, iepazītu mūsu senču dzīvesveidu un kopā svinētu ražas laiku. Šogad, svinot svētku 40. gadskārtu, vēlamies īpaši izcelt spilgtākos mirkļus un pēc iespējas plašāk parādīt senos lauku un mājas darbus, to demonstrēšanā aicinot iesaistīties vietējos pagasta un novada ļaudis.
Šajos svētkos muzejā darbinām dažādas lauksaimniecības iekārtas, izmantojam senos darba rīkus un arī apmeklētājiem dodam iespēju piedalīties mūsu senču lauku darbos. Ikviens var redzēt, dzirdēt un piedzīvot seno lauku darbu ritmu, iepazīstot laiku, kad darbs prasīja pacietību, spēku, izdomu un prasmi, bet ražas novākšana bija nozīmīgs notikums visas saimes dzīvē,” saka muzeja vadītāja Jolanta Baldiņa.
Pļaujas svētkos aicina darboties un piedzīvot
Svētku atklāšana sāksies pulksten 11.00, kad pasākuma rīkotāji aicinās atcerēties skaistākos Pļaujas svētku mirkļus, kas gadu gaitā palikuši atmiņā, kopā aicinot svētku veidotājus un dalībniekus. Atklāšanā piedalīsies Litenes pagasta senioru deju kolektīvs “Ratenieki” un Gulbenes novada vidusskolas deju kolektīvs “Spārēni” (vadītāja Dina Markova), Liepnas pagasta jauniešu deju kolektīvs “Žagari” (vadītāja Jana Kalēja), Ilzenes pagasta dziedošā vienība “Ilzenes ziņģētāji” (vadītāja Baiba Johansone), Jaunlaicenes pagasta folkloras kopa “Putnis” (vadītāja Inga Kalniņa). Pasākumu vadīs Zeltīte Avota un Normunds Jantons.
No pulksten 12.00 saime dosies darīt darbus – tos varēs vērot ikvienā Vidzemes lauku sētas ēkā un pagalmā, apmeklētājiem būs iespēja iesaistīties un izzināt senās prasmes. Ar lauku darbiem iepazīstinās un par to norisi un nozīmi stāstīs kalncempietis Valtis Krauklis.
Svētku laikā muzejā darbosies senā lauksaimniecības tehnika. Pirmo reizi būs iespēja redzēt ekseļmašīnu “Imanta”, kas savulaik izmantota pakaišu un lopu barības gatavošanai. Varēs vērot labības kulšanu ar kuļmašīnu un arī ar kuļmašīnu, ko darbina ar zirga spēka pārvadu – gēpeli. Zirgs darbinās arī linu mīstīklu, kurā tiek salauzīti linu stiebri, lai pēc tam varētu turpināt linu apstrādi. Varēs vērot graudu vētīšanu un malšanu, jumta skaidu plēšanu.
Svētkos varēs iepazīt arī citus mazākus lauku saimniecības darbus un prasmes, ko savulaik nodeva no paaudzes paaudzē – tiks mazgāta veļa pēc senajām metodēm, ēvelēti un skābēti kāposti, gatavota kartupeļu ciete jeb stērķele, mizoti āboli un kartupeļi, grebtas karotes, demonstrēta darbošanās ar slīmestu un virpošana, kulta labība ar spriguļiem, cepta maize, sviests medus, zāģēta malka, pīti grozi, austi paklāji, šķeterēta dzija, vērpta vilna, veidoti māla podi, kurināts keramikas ceplis un veikti vēl citi senie lauku un mājas darbi.
“Šie darbi prasīja laiku, pacietību un prasmi un bija neatņemama lauku saimniecības ikdienas sastāvdaļa. Jaunākajai paaudzei tā būs iespēja uzzināt, kā cilvēki dzīvoja un strādāja agrāk, savukārt vecākajai paaudzei – atsaukt atmiņā bērnības un jaunības dienas, kad šādi darbi bija ikdiena. Pļaujas svētki nav tikai skatīšanās no malas – tie ir svētki, kuros ikviens var pielikt roku darbam, sajust seno darba rīku savās rokās un saprast, cik daudz pūļu bija nepieciešams, lai raža no lauka nonāktu līdz saimes galdam,” Pļaujas svētku būtību raksturo J. Baldiņa.
Par neatņemamu Pļaujas svētku tradīciju laika gaitā kļuvis arī umurkumurs – pulksten 13.00 šo seno un aizraujošo tradīciju varēs izmēģināt drosmīgākie pasākuma apmeklētāji, lai tiktu pie pašā umurkumura staba galā novietotajiem labumiem.
Pēc padarīta darba – teātris un zaļumballe
Kad saime darbus apdarījusi, laiks atpūtai. Pulksten 14.00 lauku sētas pagalmā Galgauskas amatierteātris “Rekvizīts” aicinās uz A. Pāvelsones/P. Lazdiņas komēdiju “Jautrs stāsts trīs vasarās” (režisore Pārsla Lazdiņa). Izrāde ir viegls stāsts iz lauku dzīves 20. gs. 30. gados par mūžīgi nemirstīgo precēšanās tēmu, kur netrūkst dažādu pārpratumu, bet beigās visi ir laimīgi.
Savukārt pēc izrādes vakars turpināsies īstā zaļumballes noskaņā, jo par lustīgu mūziku un deju prieku kalncempieša Jura Ivanova vadībā rūpēsies Lejasciema kultūras nama pūtēju orķestris “Lejasciems”, kas uz deju aicinās ar skanīgiem pūtēju mūzikas ritmiem.
Pasākuma laikā norisināsies tradicionālais amatnieku un mājražotāju tirdziņš, kā arī nelielā izstādē varēs aplūkot lauksaimniecības tehniku – dažādu laiku traktorus.
“Svinot Pļaujas svētku 40. gadskārtu, Viktora Ķirpa Ates muzejs “Vidzemes lauku sēta” aicina ikvienu atgriezties laikā, kad darbs bija smags, bet, kopā padarīts, tas kļuva arī par prieku, satikšanos un dzīves ritmu. Lai senie darba rīki atkal skan, lai atmiņas raisās un lai jaunākā paaudze ierauga, kā strādāja mūsu senči, un cik daudz gudrības un prasmes slēpjas senajā lauku dzīvē. “Vecāku gudrība ir mantojums, ko nevar ne nopirkt, ne pazaudēt” – šie vārdi īpaši sasaucas ar muzeja būtību – saglabāt senās prasmes un nodot tās nākamajām paaudzēm,” uzsver J. Baldiņa.
Ieejas maksa uz Pļaujas svētkiem: pieaugušajiem un pensionāriem – 5,00 EUR, skolēniem – 2,50 EUR, ģimenes biļete – 15,00 EUR (1–2 vecāki un 2–4 bērni līdz 18 gadu vecumam). Autotransporta stāvvieta – 1,00 EUR par vienu automašīnu.
Publicitātes attēls.
Par Viktora Ķirpa Ates muzeju “Vidzemes lauku sēta”
Muzejs atklāts 1985. gadā, tas veidots pēc K. Ulmaņa atziņas “Lauku sēta ir tautas šūpulis. Mūsu bagātības pirmavoti ir zeme un darbs” un raksturo latviešu lauku sētas dzīvi 19. gs. beigās un 20. gs. Muzeja iniciators, dibinātājs un ilggadējs tā vadītājs Viktors Ķirps 1996. gadā par šo ieguldījumu apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Muzeja unikalitāte ir tā, ka vienkopus atrodas Latvijas brīvvalsts laikā darbinātā lauku tehnika, zirgu inventārs, iekšdedzes motori, amatnieku un citi lauku cilvēka darba rīki. Priekšmeti stāsta par latviešu zemnieka dzīvi, darbu, sadzīvi, tradīcijām; politiskiem notikumiem; saimniecisko darbību; kultūru, izglītību un sportu; reliģisko dzīvi un pagastā un novadā dzimušo vai dzīvojušo mākslinieku dzīvi, radošo darbību.
