Prezidentūras laikā Latvijas pārstāvji vadīs Padomes sanāksmes, meklēs kompromisus starp dalībvalstīm, pārstāvēs Padomi sarunās ar citām Eiropas Savienības institūcijām un trešajām valstīm, kā arī koordinēs Eiropas Savienības nostāju starptautiskajās organizācijās. Lielāko daļu prezidentūras uzdevumu veiks esošie valsts pārvaldes darbinieki, tomēr kopš Latvijas pirmās prezidentūras 2015. gadā ir pieaudzis Padomes darba grupu un komiteju skaits, savukārt ģeopolitiskās pārmaiņas ir palielinājušas risināmo jautājumu apjomu un sarežģītību. Padomes Ģenerālsekretariāta rekomendācijas, citu dalībvalstu pieredze un iepriekšējās prezidentūras secinājumi apliecina, ka diplomātisko pārstāvniecību personāls uz prezidentūras laiku ir jāstiprina.
Valdībā apstiprinātais lēmums paredz terminētu papildu 96 amata vietu un 28 līgumdarbinieku amata vietu izveidi Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Briselē, Beļģijā. Tāpat kopumā 14 terminētas papildu amata vietas paredzētas starptautisko organizāciju pārstāvniecībās Ženēvā un Vīnē, kā arī vēstniecībās Romā un Hāgā. Lēmums neparedz pastāvīgo amata vietu skaita palielināšanu, tas ir, lielāko daļu jauno amata vietu izveidos 2027. gada otrajā pusē uz laiku līdz prezidentūras beigām. Salīdzinājumā ar 2015. gada prezidentūru šoreiz diplomātiskajās pārstāvniecībās veidos ievērojami mazāk jaunu terminētu amata vietu un tikai tur, kur tās ir kritiski nepieciešamas prezidentūras pienākumu izpildei.
Personāla nodrošinājumu veidos darba grupu vadītāji un vietnieki, kā arī par nozarēm atbildīgie ministriju eksperti. Terminēto papildu amatu vietu nodrošināšanai paredzētais finansējums ir 8,7 miljoni eiro 2027. gadā, 20,7 miljoni eiro 2028. gadā un 2,5 miljoni eiro 2029. gadā. Finansējums ietver atlīdzību, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociālās garantijas un citus ar šo amata vietu nodrošināšanu saistītos praktiskos aspektus. Finansējums ir piešķirts no valsts budžetā jau iepriekš paredzētajiem līdzekļiem prezidentūras īstenošanai.
Ierasti, ka prezidentūras laikā pārstāvniecībās darba apjoms būtiski pārsniedz ikdienas funkcijas. Piemēram, Īrija, kuras astotā prezidentūra sākās šī gada 1. jūlijā, paredz vadīt vairāk nekā 170 darba grupu un komiteju. Salīdzinot ar Latvijas pirmo prezidentūru 2015. gadā, kas notika Eiropas Savienības politiskā cikla sākumā, otrā prezidentūra norisināsies politiskā cikla noslēgumā. Šajā laikā būtiski pieaug darba apjoms pie tiesību aktu saskaņošanas un pieņemšanas un prezidentūras ir īpaši noslogotas. To apliecināja arī Spānijas prezidentūra 2023. gada otrajā pusē, kas bija ļoti intensīva pat lielai Eiropas Savienības dalībvalstij.
Prezidentūru reizi 13 gados rotācijas kārtībā nodrošina katra Eiropas Savienības dalībvalsts. Šajos sešos mēnešos no 2028. gada jūlija līdz decembrim Latvija vadīs Eiropas Savienības Padomes darbu (https://www.es.gov.lv/lv/prezidentura-eiropas-savienibas-padome), sekmēs kompromisu panākšanu un palīdzēs virzīt tiesību aktus un politikas, kas ietekmē vairāk nekā 450 miljonu cilvēku ikdienu visā Eiropas Savienībā.
Prezidentūras saturisko prioritāšu sagatavošanu koordinē Ārlietu ministrija, un to plānots noslēgt īsi pirms prezidentūras sākuma 2028. gadā. Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts nodrošina prezidentūras pasākumu plānošanu, īstenošanu un pārraudzību, sadarbojoties ar Ārlietu ministriju, Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā, nozaru ministrijām un Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātu.
