Tikšanās iemesls ir Tiesībsaga birojā saņemtie pacientu iesniegumi un Veselības ministrijas aktualizētais jautājums par Veselības inspekcijas turpmāko darbību.
No dokumentu pārbaudes uz pacienta tiesību aizsardzību
Veselības inspekcijai, izskatot pacientu iesniegumus un veicot pārbaudes, nevajadzētu aprobežoties tikai ar medicīniskās dokumentācijas un procedūru formālu pārbaudi. Daudz būtiskāks par to, vai medicīniskais dokuments ir pienācīgi noformēts, ir cits jautājums – ko konkrētais pārkāpums nozīmēja pacientam, vai un kā tas ietekmēja viņa tiesības?! Tas nozīmē vērtēt pacienta tiesības uz informāciju un informētu piekrišanu, cieņu un privātumu, drošu un kvalitatīvu ārstniecību, kā arī citas pacientam garantētās tiesības.
“Pacientu tiesības ir cilvēktiesības. Tādēļ uzraudzības mērķis nevar būt tikai konstatēt, vai dokumentā ir izdarīts pareizs ieraksts. Jāvērtē tālāk, kas notika ar cilvēku, vai viņa tiesības tika ievērotas un, ja netika, kāpēc un ko darīt, lai tas neatkārtotos,” uzsver tiesībsardze Karina Palkova.
Vienlaikus gan uzsverams, ka šādai uzraudzībai jābūt taisnīgai arī pret ārstniecības personām – profesionālai, objektīvai un samērīgai, izvērtējot visus konkrētās situācijas apstākļus un uzklausot visas iesaistītās puses.
Pacientu tiesību īstenošanas plāns nedrīkst palikt tikai “uz papīra”
Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī Pacientu tiesību likumā nostiprinātajam pienākumam ārstniecības iestādēm izstrādāt un ieviest pacientu tiesību īstenošanas plānu.
“Pacientu tiesību īstenošanas plāns nedrīkst kļūt par vēl vienu formāli sagatavotu dokumentu, kas ievietots mapē un iegulst plauktā. Tā vērtība ir tiki tad, ja ārstniecības persona zina pacienta tiesības, zina savas tiesības un pienākumus un spēj tos īstenot ikdienas darbā. Savukārt pacients šīs pārmaiņas jāsajūt arī praksē,” ir pārliecināta Karina Palkova.
Tādēļ tiesībsardze aicināja Veselības inspekciju uzraudzīt ne tikai šo plānu esamību, bet arī to faktisko īstenošanu un efektivitāti.
Jāstiprina sadarbība ar pacientiem un ārstniecības personām
Tikšanās laikā pārrunāta arī Veselības inspekcijas preventīvā darba kapacitāte, jo uzraugošajai institūcijai jāspēj identificēt atkārtotas un sistēmiskas problēmas, analizēt to cēloņus un palīdzēt tās novērst.
Pacientu un ārstniecības personu pieredze ļauj identificēt problēmas, kuras ne vienmēr iespējams ieraudzīt dokumentācijā. Tieši tāpēc tiesībsardze aicināja Veselības inspekciju aktīvi sadarboties ar pacientu organizācijām, kā arī ārstniecības personu profesionālajām organizācijām, tostarp Latvijas Jauno ārstu asociāciju. Veselības inspekcija apliecināja gatavību šādu sadarbību attīstīt.
Veselības un sociālās aprūpes uzraudzība ir pārāk sadrumstalota
Tiesībsardze aktualizēja sistēmisku problēmu – veselības un sociālās aprūpes uzraudzība Latvijā šobrīd ir fragmentēta. Atkarībā no tā, kur cilvēks atrodas (piemēram, slimnīcā, sociālās aprūpes centrā vai citur) un kā juridiski tiek klasificēts viņam sniegtais pakalpojums (kā veselības aprūpes vai sociālais pakalpojums) konkrēto situāciju uzrauga atšķirīgas valsts iestādes, ar atšķirīgām pilnvarām un uzraudzības pieejām.
Taču cilvēka dzīvē veselības un sociālā aprūpe nav tik vienkārši nodalāma. Tas ir īpaši būtiski cilvēkiem, kuri saņem ilgstošas aprūpes pakalpojumu, tostarp senioriem, personām ar invaliditāti un bērniem, kuriem vienlaikus var būt nepieciešami gan sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas, gan veselības aprūpes pakalpojumi. Līdz ar to personas tiesību aizsardzības efektivitāte nedrīkst būt atkarīga tikai no pakalpojuma formālās juridiskās klasifikācijas vai institūcijas, kurā persona konkrētajā brīdī atrodas.
“Cilvēkam nav būtiski, kura resora kompetencē atrodas iestāde. Tā vietā cilvēkam ir svarīgi, lai pakalpojums ir drošs, cieņpilns un viņa veselībai netiktu nodarīts kaitējums. Tāpēc pašreizējais kompetenču sadalījums jāvērtē arī no cilvēktiesību perspektīvas, identificējot uzraudzības robus, kuros cilvēka veselības, drošības un aprūpes jautājumi tiek vērtēti fragmentāri vai neviena institūcija tos nevērtē kopumā,” uzsver tiesībsardze.
Veselības un Labklājības ministrijām uzraudzības modelis jāvērtē kopīgi
Tiesībsardze aicinās Veselības ministriju un Labklājības ministriju kopīgi pārskatīt pašreizējo uzraudzības modeli, nevērtējot veselības un sociālās aprūpes uzraudzību atrauti tikai katras nozares kompetences ietvaros. To nepieciešams izvērtēt kā sistēmu kopumu – institūciju kompetences, funkciju pārklāšanās, iespējamies uzraudzības robi un to, vai pašreizējā sistēma nodrošina cilvēkam vienlīdz efektīvu tiesību aizsardzību neatkarīgi no tā, kur viņš saņem aprūpi.
“Mums nav vajadzīga kontrole kontroles pēc. Tā vietā ir vajadzīga uzraudzības sistēma, kas laikus ierauga risku, palīdz novērst kaitējumu un aizsargā cilvēku. Pacientam ir jābūt sistēmas centrā – nevis dokumentos, bet praksē,” uzsver tiesībsardze.
Tiesībsardze turpinās darbu pie identificētās sistēmiskās problēmas un vērsīsies pie Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas, aicinot veselības un sociālās aprūpes uzraudzības sistēmu vērtēt kopumā un no cilvēktiesību perspektīvas.
