“Esam vienīgās baltu tautas, tuvi sabiedrotie un labi kaimiņi. Kopā strādājam Eiropas Savienībā, NATO un citās starptautiskajās organizācijās, kopā sargājam un attīstām Baltijas reģionu,” pēc tikšanās uzsvēra Ministru prezidents Andris Kulbergs.
Sarunās īpaša uzmanība tika pievērsta Krievijas un Baltkrievijas īstenotajai migrantu instrumentalizācijai, kas rada būtisku hibrīdapdraudējumu Baltijas valstu drošībai. Ministru prezidents iepazīstināja Lietuvas kolēģi ar Latvijā nesen sākto operāciju “Vilkatis”, kas pēc piecu gadu cīņas ar nelegālo imigrāciju vērsta uz nelegālās migrācijas cēloņu, nevis tikai seku novēršanu. Ministru prezidents pateicās Lietuvai par sniegto atbalstu Latvijas robežas stiprināšanā, tostarp Lietuvas robežsardzes darbinieku vienības iesaisti.
“Latvija un Lietuva kopā cīnās pret šo hibrīdo apdraudējumu. Turpināsim ciešu sadarbību arī starp mūsu dienestiem, lai efektīvāk aizsargātu robežu un rūpētos par mūsu pilsoņu drošību,” norādīja Andris Kulbergs.
Abu premjeru sarunās nozīmīga vieta bija arī ekonomiskajai sadarbībai. Lietuva Latvijai ir lielākais tirdzniecības partneris, un abas valstis ir ieinteresētas turpināt piesaistīt ārvalstu investīcijas un veicināt visa Baltijas reģiona ekonomisko izaugsmi. Izskanēja arī vienots redzējums par ciešākas sadarbības iespējām kultūras jomā.
Apspriestas arī sarunas par jauno Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kā arī Latvijas un Lietuvas turpmākā sadarbība saistībā ar Lietuvas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2027. gadā. Abām valstīm ir līdzīgas prioritātes – nodrošināt pietiekamu finansējumu Austrumu flanga pierobežas reģioniem, drošībai un aizsardzībai, kohēzijai, kopējai lauksaimniecības politikai, kā arī “Rail Baltica” projekta īstenošanai.
Abu valdību vadītāji pārrunāja arī “Rail Baltica” projekta īstenošanu. Ministru prezidents iepazīstināja Lietuvas kolēģi ar Latvijas skatījumu un priekšlikumiem, kas sagatavoti, balstoties arī uz neatkarīgu konsultantu izvērtējumu. Latvijas mērķis ir panākt efektīvāku projekta īstenošanu gan laika, gan izmaksu, gan pārvaldības ziņā. Ministru prezidents uzsvēra, ka būtisks priekšnoteikums šo mērķu sasniegšanai ir Baltijas valstu savstarpēja koordinācija augstākajā iespējamajā līmenī. Andris Kulbergs ierosināja regulāri rīkot Baltijas valstu augsta līmeņa tikšanās, lai pārrunātu un saskaņotu svarīgākos projekta jautājumus.
Sarunās Ministru prezidents informēja Lietuvas kolēģi arī par nesenajiem lēmumiem attiecībā uz “airBaltic”.
Noslēgumā abu valstu valdību vadītāji apliecināja vienotu nostāju par nepieciešamību turpināt visaptverošu atbalstu Ukrainai, kā arī uzturēt un pastiprināt spiedienu pret Krieviju un Baltkrieviju.



