Pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdē dzirdētās informācijas Ministru prezidents secinājis, ka CSDD kiberincidenta apstākļi ir daudz nopietnāki, nekā līdz šim to mēģināts tos publiski pasniegt. “Atzīstu, ka mani nepatīkami pārsteidz sava veida “IT drošības infantilisms”, kas valda atsevišķās valsts institūciju pārraudzības iestādēs un valsts kapitāldaļu iestādēs,” saka A, Kulbergs.
Jāvērtē CSDD vadības atbildība
“Divi nopietni kiberincidenti (LVM un CSDD) tik īsā laikā ir pietiekami skaidrs signāls, ka nevaram katru gadījumu “nodzēst” atsevišķi un turpināt dzīvot tālāk. Ir nepieciešama nekavējoša un konkrēta rīcība. Mēs vairs nerunājam tikai par sistēmu kļūdām. Sistēmas nepieņem lēmumus. Tos pieņem konkrēti cilvēki, kuru tieša atbildība ir mūsu visu datu drošība,” uzsver Ministru prezidents A. Kulbergs.
Ministru prezidents uzdevis satiksmes ministram kā CSDD kapitāldaļu turētājam izvērtēt CSDD padomes un valdes rīcību un atbildību saistībā ar kiberdrošības pārvaldību, nepieciešamo drošības prasību ieviešanu un rīcību pēc incidenta. Satiksmes ministrijai uzdots arī nekavējoties nodrošināt trūkstošo IT drošības politiku ieviešanu un likumā un MK noteikumos noteikto IKT drošības prasību izpildi. Ministru prezidents īpaši kritiski vērtē informācijas apriti pēc incidenta un laiku, kādā informācija par notikušo nonākusi līdz lēmumu pieņēmējiem.
“Šobrīd informācija par nopietnu apdraudējumu iestrēgst institūcijās un līdz tiem, kuriem jāpieņem lēmumi, nonāk ar būtisku novēlošanos. Pirmajai reakcijai jābūt apdraudējuma ierobežošanai, cilvēku aizsardzībai un atklātai informēšanai par notikušo,” uzskata A. Kulbergs.
Valsts kancelejas Krīzes vadības centram sadarbībā ar CERT.LV uzdots izveidot CSDD kiberincidenta seku novēršanas darba grupu. Par darba grupas vadītāju noteikts Krīzes vadības centra vadītājs, pulkvedis Arvis Zīle. Darba grupas uzdevums būs koordinēt incidenta seku novēršanu, sagatavot rīcības plānu un nodrošināt vienotu komunikāciju ar iedzīvotājiem.
Tāpat atbildīgajai institūcijai jānodrošina arī to CSDD klientu apzināšana, kuru dati varētu būt skarti, “Cilvēkam nav pašam jāmin, vai viņa dati ir nonākuši svešās rokās. Ja valsts rīcībā esošie personas dati ir apdraudēti, cilvēkam jāsaņem skaidra informācija par iespējamajiem riskiem un rīcību, lai sevi pasargātu,” norāda Ministru prezidents.
Jāapzina kritiskā infrastruktūras objekti un to gatavība kiberuzbrukumiem
CERT.LV un SAB uzdots apzināt kritiskās infrastruktūras sistēmas, kurās nepieciešams ieviest CERT.LV agrās brīdināšanas sensoru sistēmas. Savukārt Aizsardzības ministrijai uzdots sagatavot nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 397 “Minimālās kiberdrošības prasības”, lai kritiski nozīmīgajās sistēmās nepieciešamo CERT.LV kiberdrošības risinājumu izmantošana būtu obligāta. Visām ministrijām dots arī uzdevums nodrošināt savu pakļautības iestāžu un kapitālsabiedrību IKT sistēmu auditu veicot ielaušanās testus un atkārtotus testus, ja tie veikti senāk nekā pirms 6 mēnešiem. Ministru prezidents arī uzdevis sagatavot risinājumu, lai kritiski nozīmīgajām valsts informācijas sistēmām tiktu regulāri veikti ielaušanās testi un drošības auditi.
Savukārt Aizsardzības ministrijai būs jānodrošina Nacionālā kiberdrošības centra pilnvērtīga darbība 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots rast pārdales budžeta vietu sadalījumā, lai palielinātu budžeta vietas kiberdrošības jomas studiju programmās. Datu valsts inspekcijai tiks uzdots līdz 2026. gada 31. augustam iesniegt Valsts kancelejas Krīzes vadības centram informāciju par CSDD kiberincidenta rezultātā notikušā personas datu aizsardzības pārkāpuma izvērtējumu, tā iespējamo ietekmi uz datu subjektu tiesībām un brīvībām un nepieciešamajiem pasākumiem personas datu aizsardzības jomā. Tāpat līdz 31. augustam Aizsardzības ministrijas Nacionālajam kiberdrošības centram un SAB jāiesniedz Ministru prezidentam izvērtējumu par CSDD kiberrisku pārvaldības un kiberdrošības pasākumu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Ministru prezidents pieprasījis pēc iespējas operatīvi pabeigt arī Latvijas valsts meži (LVM) kiberincidenta seku un atbildības izvērtējumu. Zemkopības ministrijai kā LVM kapitāla daļu turētājai ir dots uzdevums izvērtēt kapitālsabiedrības padomes un valdes atbildību par LVM notikušo kiberincidentu, saucot attiecīgās amatpersonas pie atbildības.
“Mēs nevaram gaidīt trešo nopietno incidentu. Šobrīd vārda tiešā nozīmē runājam par valsts drošību. Bezdarbība un bezatbildība netiks tolerēta, ” uzsver Ministru prezidents.
