Par Oskara Kalēja dzīvi, daiļradi un vietu Vilhelma Purvīša meistardarbnīcas audzēkņu lokā stāstīs mākslas vēsturniece Dr. art. Kristīne Ogle. Oskars Kalējs (1902–1993) bija Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcas audzēknis Latvijas Mākslas akadēmijā. Ainavu glezniecībā viņš izkopis tonāli smalku, pelēkzaļos, klusinātos zemes toņos ieturētu izteiksmi, gleznojot galvenokārt Latgales ainavas. Kalējs raksturots kā gleznotājs ar “dabas dvašu dvēselē”.
Mākslinieka mūžs cieši savijies ar daudzām nozīmīgām personībām un notikumiem Latvijas mākslas un kultūras vēsturē. Īpaša vieta tajā bija draudzībai ar dzejnieka Jāņa Akuratera ģimeni. No 1926. gada līdz studiju beigām 1931. gadā Oskars Kalējs īrēja istabu Akurateru ģimenes dzīvoklī Blaumaņa ielā un kļuva teju par ģimenes locekli.
Savās atmiņās Oskars Kalējs raksta: “Studiju gados [..] daudz gleznoju Cesvainē. Turienes daba bija mana pirmā, ko iemīlēju. Otrā vieta bija Koknesē pie Saldava. Viesojos arī pie Ubāna Pērses krastā. Ap 1926. gadu bija mans augstākais lidojums. Manus darbus gan no izstādes Akadēmijā, gan arī vēlāk cilvēki iegādājās. Ap to laiku nāca iepazīšanās un tuvināšanās ar rakstnieka Akuratera ģimeni.”
Iepazīšanās ar Akurateru ģimeni Kalējam pavēra durvis arī uz tālaika Rīgas kultūras dzīvi. “Tas bija skaists posms manā dzīvē. Viņi turēja mani kā audžudēlu. Varēju apmeklēt visus koncertus, teātra izrādes. Pie Akurateriem viesojās Anna Brigadere, Kārlis Skalbe, Kārlis Krūza, daudzi gleznotāji, komponists Jānis Zālītis, aktieri Eduards Smiļģis, Felicita Ertnere. Gājām arī kopā uz Preses balli. Biju klāt, kad Akurateri izvēlējās vietu mājai Pārdaugavā,” atceras mākslinieks.
Ar Akurateru ģimeni Oskaru Kalēju saistīja ne tikai draudzība, bet arī māksla. 1930. gadā Jānis Akuraters mazā piezīmju blociņā ierakstījis to gleznotāju vārdus, kuru darbi bija viņa kolekcijā. Tajā bija septiņpadsmit mākslinieku darbi, tostarp desmit Oskara Kalēja ainavas. Arī pēc studiju gadiem, viesojoties Rīgā, Kalējs bija biežs viesis Akurateru mājās.
Par Oskara Kalēja, Jāņa Akuratera un Vilhelma Purvīša saitēm 18. augusta vakarā stāstīs Dr. Art. Kristīne Ogle, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore. Viņas pētniecības uzmanības lokā jau ilgāku laiku ir Vilhelma Purvīša meistardarbnīca, tās audzēkņu likteņi un devums Latvijas mākslas vēsturē. 2025. gadā iznāca Kristīnes Ogles grāmata par mākslinieku Teodoru Paulovicu, savukārt 2026. gadā – grāmata par mākslinieci Margrietu Celmiņu. Pašlaik viens no viņas aktuālajiem pētniecības tematiem ir Oskara Kalēja dzīve un daiļrade.
Ieejas maksa: 6,00 EUR;
Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 3,00 EUR
Pasākumā tiks fotografēts. Foto, tāpat videomateriāli tiks publicēti internetā un izmantoti muzeja publicitātes pasākumos.
Publicitātes attēls
