Meža apsaimniekošana jau šodien vairs nav iedomājama bez jaunāko tehnoloģiju izmantošanas, arvien plašāk tiek izmantoti gan bezpilota gaisa kuģi jeb droni, gan aerolāzerskenēšanas un satelītu dati, kas papildina jau uzkrātos datus un vienlaikus ļauj operatīvi iegūt darbam nozīmīgu informāciju, neesot uz vietas mežā. Piemēram, ar aerolāzerskenēšanas palīdzību, kas attēlo reljefu un objektus trīsdimensiju veidā, iespējams iegūt meža koku augstuma un vainagu struktūras datus.
Veicot grozījumus meža inventarizācijas un koku ciršanas regulējumā, iespējams panākt būtiskus uzlabojumus ilgtspējīga meža apsaimniekošanas ciklā: samazināt birokrātiju, veicināt modernu digitālo risinājumu ieviešanu, uzlabot datu kvalitāti un procesu kontroli. Grozījumi neparedz izmaiņas esošajās dabas aizsardzības prasībās, kā arī nerada draudus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai mežos.
Skaidro AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Meža resursu pārvaldības direktors Ģirts Abizārs:
“Līdzšinējās meža inventarizācijas prasības un noteikumi tika veidoti pirms vairāk nekā 14 gadiem, ņemot vērā tā laika zināšanas, pieejamās tehnoloģijas datu ieguvē un darbu efektivitātes līmeni, kas šo gadu laikā ir būtiski audzis. Piemēram, toreiz praksē vēl nevarēja izmantot tādas attālās izpētes datu un karšu detalizācijas, kādas tās pieejamas šodien.
Mūsdienās datu apmaiņa notiek informācijas sistēmās, ir pieejami atvērtie dati, kas ļauj dažādus ar meža apsaimniekošanu saistītus lēmumus pieņemt ātri un attālināti, balstoties uz ticamiem datiem. Pa šo laiku ir noticis milzīgs tehnoloģiskais progress un procesu uzlabošana, ko varētu pilnvērtīgāk izmantot šodienas darbā, bet normatīvās prasības vēl ir 2012. gadam atbilstošā līmenī.”
Plašāks tehnoloģiju pielietojums
Plašāka attālās izpētes datu izmantošana ļautu ātrāk aktualizēt Meža valsts reģistra informāciju un pieņemt lēmumus par ciršanas apliecinājumu izsniegšanu un datu reģistrāciju. Savu efektivitāti attālās izpētes datu izmantošana pierādījusi iepriekšējos divos gados, kad egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās dēļ uz laiku tika noteiktas prasības, kas ļāva ļoti ātri pieņemt lēmumus gan meža saimniekam, gan Valsts meža dienestam. Rezultātā lēmumu pieņemšanas un datu apmaiņas process samazinājās no 30 uz 5 dienām. Turklāt, arī datu aktualizācijā ļaujot izmantot attālās izpētes tehnoloģijas, iespējams samazināt cilvēcisko kļūdu risku un uzlabot reģistra informācijas kvalitāti.
Tāpat attālas izpētes izmantošana nodrošinātu plašāku datu pieejamību nozarei un pētniecībai, jo Valsts meža dienests publiskotu plašāku Meža valsts reģistra datu apjomu atvērto datu formātā, samazinot nepieciešamību pieprasīt informāciju atsevišķi. Brīvāka datu pieeja veicinātu pētniecību, inovācijas un uzņēmējdarbību. Piemēram, meža inventarizācijas veicējiem rastos iespēja paplašināt pakalpojumu klāstu, sagatavojot pārskatus, kas vienlaikus kalpo kā inventarizācijas dati.
Papildus grozījumi normatīvajā vidē radītu arī tiesisko ietvaru aerolāzerskenēšanas, satelītu un citu attālās izpētes datu izmantošanai, veicinot inovācijas un jaunu pakalpojumu attīstību meža nozarē.
Mazāk birokrātijas
Veicot grozījumus normatīvajos aktos, meža īpašnieki un saistītas valsts pārvaldes institūcijas varētu efektīvāk veikt darbu, mazinot birokrātisko slogu. Piemēram, noteiktos gadījumos nebūtu atkārtoti jāiesniedz pārskati par meža atjaunošanu vai kopšanu, kad pēc darbu pabeigšanas ir zināms precīzs koku skaits un augstums, jo šie dati būtu pielīdzināmi meža inventarizācijas datiem, kas vienreiz jau iesniegti.
Tāpat grozījumi ļautu mežu īpašniekiem ietaupīt finanšu līdzekļus, jo, piemēram, teritorijās, kur saimnieciskā darbība ir aizliegta un nav nepieciešami lēmumi par koku ciršanu, tiktu samazinātas līdz šim ļoti augstās prasības meža inventarizācijas datu precizitātei. Tas samazinātu laika un finanšu ieguldījumu datu iegūšanā, jo par meža inventarizāciju maksā meža īpašnieks.
Kvalitatīvāka informācijas aprite
Mūsdienām atbilstošā normatīvajā regulējumā tiktu īstenota vienota datu aprite starp meža inventarizācijas un saimnieciskās darbības procesiem un valsts informācijas sistēmām. Pārskatu iesniegšana un lēmumu saņemšana tiktu pielāgota Valsts meža dienesta digitālajiem pakalpojumiem, samazinot dokumentu aprites laiku un administratīvos procesus. Vienlaikus tiktu veikta efektīvāka izlases ciršu uzraudzība un uzlabota ugunsdrošības pārvaldība: meža valsts reģistrā tiktu saglabāta informācija par izlases cirtēm, kas ilgtermiņā ļautu precīzāk pārraudzīt šo saimniekošanas veidu un veicinātu dažāda vecuma mežaudžu veidošanu. Savukārt meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu iekļaušana inventarizācijas datos ļautu plānot efektīvāku uguns apsardzību, ugunsdzēsības piekļuvi un operatīvu reaģēšanu.
Izmaiņu nepieciešamība normatīvajos aktos ir iekļauta arī valdības apstiprinātajā rīcības plānā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības attīstībai, sniedzot ieguldījumu Latvijas sabiedrībai kopumā.
