DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Lauku attīstība

Uzsākts Valsts pētījumu programmas projekts Latvijas pārtikas sistēmas noturības un konkurētspējas stiprināšanai

Otrdien, 4. augustā, Zemkopības ministrijā (ZM) atklāts Valsts pētījumu programmas “Lauksaimniecības un meža resursu izpēte drošas un noturīgas Latvijas attīstībai” 2026.–2028. gadam projekts “Noturīgas, inovatīvas, ilgtspējīgas un efektīvas pārtikas sistēmas stiprināšana Latvijā (RISE AgriFoodLV)”.

RISE AgriFoodLV ir viens no diviem projektiem, kas tiek īstenoti Valsts pētījumu programmas ietvaros. Tā mērķis ir attīstīt zināšanas un radīt zinātniski pamatotus un inovatīvus risinājumus Latvijas pārtikas sistēmas stiprināšanai, uzlabojot tās ilgtspēju un konkurētspēju un palielinot valsts noturību pret krīzēm un ārējiem riskiem.

ZM Stratēģijas, zināšanu un klimata departamenta direktors Jānis Šnakšis: “Pārtikas sistēmas noturība un drošība mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos ir kļuvusi par valsts nacionālās drošības jautājumu. Sagaidām, ka projekta rezultāti sniegs zinātniski pamatotus un praktiski izmantojamus risinājumus, kas būs noderīgi nākotnes politikas plānošanā, īpaši attiecībā uz jauno KLP un attīstības stratēģijām, ko patlaban izstrādā pašas nozares.”

Projekta pētniecības darbs organizēts četros galvenajos virzienos: pārtikas sektora konkurētspējas un noturības stiprināšana, ilgtspējīgu lauksaimniecības risinājumu izstrāde, jaunu pārtikas produktu izstrāde, kā arī infekciju un antimikrobiālās rezistences ierobežošana. Šajos virzienos radītie risinājumi palīdzēs stiprināt Latvijas pārtikas sistēmas noturību, konkurētspēju un ilgtspēju.

Nozīmīga projekta daļa būs arī starpnozaru sadarbības modeļa izveide un ieviešana, lai pētniecības rezultāti ātrāk nonāktu praksē un tiktu izmantoti valsts pārvaldē un uzņēmējdarbībā. Tāpat projekts paredz stiprināt pētniecības cilvēkkapitālu un veicināt izglītības attīstību, sekmējot jauno speciālistu iesaisti un zināšanu pārnesi.

RISE AgriFoodLV īsteno Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte sadarbībā ar Dārzkopības institūtu (LatHort), Agroresursu un ekonomikas institūtu (AREI), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu “BIOR” (BIOR), Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (BMC) (pēc 31.05.2026. Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI)). Projekta kopējais finansējums ir 2,98 miljoni eiro.

Valsts pētījumu programmu “Lauksaimniecības un meža resursu izpēte drošas un noturīgas Latvijas attīstībai” 2026.–2028. gadam īsteno Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi. Programmas ietvaros tiek īstenoti divi savstarpēji papildinoši pētniecības projekti, kuru mērķis ir radīt zinātnē balstītus risinājumus Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un meža nozaru ilgtspējīgai attīstībai, konkurētspējas stiprināšanai un valsts noturības veicināšanai.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI