Reforma tiek īstenota saskaņā ar valdības apstiprināto Rīcības plānu tirdzniecības nozares atbalstam un paredz samazināt reklāmas saskaņojumu skaitu, pārskatīt uzņēmējiem radītās izmaksas un reklāmas nodevu sistēmu.
Rīgas piedāvātais risinājums jau ir EM reformas pamatā
Rīgas domes piedāvājums atteikties no nepieciešamības saskaņot katru reklāmas dizaina maiņu un pāriet uz vienreizēju saskaņojumu reklāmas izvietošanai konkrētā vietā pēc būtības sakrīt ar EM izstrādāto risinājumu.
Reforma paredz pāriet no katras atsevišķas reklāmas saskaņošanas uz reklāmas vietas izmantošanas saskaņošanu. Līdz ar to, mainot reklāmas vizuālo noformējumu, uzņēmējam nebūs atkārtoti jāvēršas pašvaldībā. Tādēļ nav pamata Rīgas piedāvājumu pretstatīt EM reformai – tas ir viens no tās centrālajiem elementiem.
Uzņēmēju izmaksas Rīgā sasniedz 1,3 milj. EUR
EM veiktā 15 lielāko pašvaldību analīze rāda, ka reklāmas regulējums pašlaik ir būtiski sadrumstalots. No analizētajām pašvaldībām 13 piemēro reklāmas nodevu, turklāt katrai ir sava tās aprēķināšanas formula, savukārt Mārupe un Ogre reklāmas nodevu nepiemēro vispār.
2025. gadā Rīgas pašvaldība izsniedza 5222 reklāmas atļaujas un reklāmas nodevā iekasēja 1,3 milj. EUR jeb aptuveni 88% no visu analizēto pašvaldību reklāmas nodevas ieņēmumiem. EM apkopotie dati liecina, ka 15 lielākajās Latvijas pašvaldībās 2025. gadā reklāmas nodevās iekasēti 1,5 milj. EUR.
Turklāt daudzos gadījumos uzņēmējiem papildus reklāmas nodevai jāmaksā arī nomas maksa par reklāmas vietas izmantošanu uz pašvaldības zemes.
Vienots un vienkāršāks regulējums visā Latvijā
Reformas ieguvums nav tikai nodevu samazināšana. Pašlaik uzņēmējiem jāpielāgojas 43 dažādām pašvaldību saistošo noteikumu sistēmām, procedūrām un nodevu aprēķināšanas principiem. Reforma paredz šo sadrumstalotību mazināt, ieviešot vienotus reklāmas izvietošanas nosacījumus visā valstī.
Vienlaikus tiks samazināts iesniedzamo dokumentu skaits, paplašināti gadījumi, kad saskaņojums nav nepieciešams, vienkāršota saskaņojumu grozīšana un to derīguma termiņš pagarināts līdz 10 gadiem pašreizējo trīs līdz piecu gadu vietā.
Pilsētvides aizsardzība saglabāsies
Reforma neatņem pašvaldībām iespēju lemt par reklāmas vietu izmantošanu. Pašvaldības arī turpmāk pieņems individuālus lēmumus par konkrētu reklāmas vietu saskaņošanu, savukārt valsts līmenī tiks noteikti vienoti reklāmas izvietošanas nosacījumi.
Kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas aizsardzības teritorijās paredzēts saglabāt stingrāku saskaņošanas režīmu. Līdz ar to reforma saglabās pilsētvides un aizsargājamo teritoriju aizsardzību, vienlaikus uzņēmējiem nodrošinot vienkāršāku, prognozējamāku un mazāk birokrātisku reklāmas izvietošanas sistēmu.
