Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem 2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2 %. Precēm cenas pieauga par 0,8 %, savukārt pakalpojumiem samazinājās par 1,0 %.
Septembrim tradicionāli raksturīgs cenu pieaugums, ko parasti būtiski ietekmē sezonāli augstākas apģērbu un apavu cenas pēc vasaras sezonas izpārdošanām. Arī šogad bija vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas, tomēr apģērbu un apavu sezonālais cenu kāpums bija mērenāks nekā ierasts. Kopējo cenu pieaugumu galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums un ar mājokli saistīto energoresursu sadārdzināšanās, savukārt to būtiski mazināja pakalpojumu un pārtikas cenu kritums. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas septembrī samazinājās jau sesto mēnesi pēc kārtas – par 0,8 %, un tas bija straujākais cenu kritums septembrī kopš 2020. gada. Zemo cenu grozā iekļauto pārtikas preču cenas septembrī samazinājās par 0,9 %, bet kopš memoranda noslēgšanas 2025. gada maijā – par 8,3 %. Arī septembrī cenu kritums Zemo cenu grozā bija nedaudz straujāks nekā pārtikas grupā kopumā. Pārtikas cenu dinamika turpina liecināt par pārtikas cenu spiediena mazināšanos un var liecināt arī par memoranda iniciatīvas pozitīvu ietekmi. Vienlaikus jāņem vērā arī no jūlija ieviestās samazinātās PVN likmes ietekme uz atsevišķām pārtikas produktu grupām.
Vienlaikus septembrī saglabājās augsta ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos un paaugstināti naftas piegāžu riski, savukārt Eiropā turpināja pieaugt arī dabasgāzes cenas. Kopš februāra degvielas cenas Latvijā ir pieaugušas par 34,6 %, kopējo patēriņa cenu līmeni palielinot par 1,4 procentpunktiem. Līdz ar to energoresursu cenu dinamika saglabājas būtisks inflācijas riska faktors un var turpināt atspoguļoties gan degvielas un ar mājokli saistīto energoresursu cenās, gan citu preču un pakalpojumu izmaksās.
Preču sektorā lielākā palielinošā ietekme septembrī bija degvielas cenu kāpumam – par 9,6 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem. Cenas būtiski pieauga gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam, nedaudz straujāk – dīzeļdegvielai. Degvielas cenu kāpumu veicināja augstais un septembrī vēl pieaugušais Brent naftas cenu līmenis.
Brent naftas vidējā mēneša cena septembrī, salīdzinot ar augustu, pieauga par aptuveni 15 %, savukārt mēneša beigās tā bija par aptuveni 8 % augstāka nekā augusta izskaņā. Mēneša sākumā Brent cena atradās ap 95-96 ASV dolāriem par barelu un strauji pieauga, atkal saasinoties konfliktam starp ASV un Irānu un pastiprinoties bažām par naftas piegāžu traucējumiem Hormuza šaurumā. Septembra vidū cena sasniedza aptuveni 108 ASV dolārus par barelu, augstāko līmeni četru mēnešu laikā, ko papildus veicināja uzbrukumi Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai un nozīmīga naftasvada darbības apturēšana. Mēneša otrajā pusē cenas svārstījās, mazinoties piegāžu riskiem pēc ziņām par naftasvada darbības atjaunošanu, taču nenoteiktība saistībā ar ASV un Irānas sarunām turpināja uzturēt cenas virs iepriekšējā mēneša līmeņa. Septembra beigās Brent cena atkāpās līdz aptuveni 97 ASV dolāriem par barelu, atjaunojoties Tuvo Austrumu naftas piegādēm gandrīz līdz pirmskara līmenim.
Palielinoša ietekme septembrī bija ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpumam – par 1,3 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. To galvenokārt noteica elektroenerģijas cenu pieaugums par 3,0 %, ko veicināja augstāks cenu līmenis elektroenerģijas biržā augstu dabasgāzes cenu un svārstīgas atjaunīgo energoresursu izstrādes ietekmē. Pieauga arī cietā kurināmā un siltumenerģijas cenas – attiecīgi par 1,6 % un 0,3 %, savukārt dabasgāzes cenas nemainījās.
Noslēdzoties vasaras sezonas izpārdošanām, apģērbu un apavu cenas septembrī pieauga par 2,1 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Pēdējos gados septembra cenu kāpums apģērbiem un apaviem kļuvis arvien mērenāks, šogad sasniedzot zemāko līmeni kopš 2000. gada.
Lielākā samazinošā ietekme septembrī bija pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritumam – par 0,8 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. Būtiskāk cenu līmeni mazināja sezonāli zemākas kartupeļu un augļu cenas. Samazinoša ietekme bija arī cūkgaļas, svaigu zivju, piena produktu, eļļu un tauku, kā arī kafijas cenu kritumam. Svaigo dārzeņu cenu dinamika bija atšķirīga – daļai dārzeņu cenas samazinājās, bet augļu dārzeņu cenas pieauga, tādēļ kopumā svaigo dārzeņu bez kartupeļiem ietekme bija nedaudz palielinoša. Pieauga arī mājputnu gaļas cenas.
Pārtikas produktu cenas pasaulē septembrī turpināja pieaugt – par 1,5 % salīdzinājumā ar augustu, un bija par 5,8 % augstākas nekā pirms gada. Cenas pieauga cukuram, graudaugiem un augu eļļām, savukārt gaļas cenas samazinājās, bet piena produktu cenas kopumā saglabājās gandrīz nemainīgas. Visstraujāk septembrī pieauga cukura cenas, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2025. gada aprīļa, ko galvenokārt noteica gaidas par ierobežotāku globālo piedāvājumu – mazāku cukurbiešu ražu ES, vājākām ražošanas perspektīvām Āzijā un lietavu kavētu ražas novākšanu Brazīlijā. Graudaugu cenas būtiski pieauga, kviešu cenām sasniedzot augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta. To galvenokārt veicināja loģistikas ierobežojumi Melnās jūras reģionā, nelabvēlīgi laikapstākļi un ierobežotāks piedāvājums, bet papildu spiedienu uzturēja bažas par transporta, degvielas un mēslojuma izmaksām. Augu eļļu cenas pieauga mēreni, jo palmu eļļas cenu kāpumu spēcīga importa pieprasījuma un nelabvēlīgu laikapstākļu ietekmē daļēji kompensēja saulespuķu eļļas cenu kritums. Gaļas cenas septembrī samazinājās, galvenokārt zemāku mājputnu un cūkgaļas cenu dēļ, pieaugot piedāvājumam un mazinoties pieprasījumam. Piena produktu cenas kopumā būtiski nemainījās – piena pulveru cenu kāpumu gandrīz pilnībā kompensēja siera cenu samazinājums, bet sviesta cenas saglabājās stabilas.
Pakalpojumu cenas septembrī kopumā samazinājās par 1,0 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem. Lielāko samazinošo ietekmi radīja pasažieru aviopārvadājumu, izmitināšanas un komplekso atpūtas pakalpojumu cenu kritums, noslēdzoties aktīvākajam vasaras ceļojumu periodam. Savukārt palielinoša ietekme bija augstākās izglītības pakalpojumu cenu kāpumam, kas saistāms ar jaunā studiju gada sākumu un studiju maksas pārskatīšanu.
Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.
2026. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, patēriņa cenas pieauga par 3,2 %. Gada vidējā inflācija arī bija 3,2 %.
Arī turpmāk cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā noteiks energoresursu un pārtikas cenu svārstības pasaules tirgos, kā arī ģeopolitiskās norises un pasaules ekonomikas attīstība. Vienlaikus inflāciju Latvijā turpinās ietekmēt regulēto tarifu un nodokļu izmaiņas, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma pieaugums. Saglabājoties augstai ģeopolitiskajai nenoteiktībai, energoresursu cenu dinamika arī turpmāk būs būtisks inflācijas riska faktors. Kopumā 2026. gadā vidējā gada inflācija Latvijā varētu būt 3–4 % robežās.
