Arodbiedrības ir pašu strādājošo izveidotas organizācijas. Noniecinot arodbiedrību, ministrs noniecina darbinieku izvēli apvienoties un kopīgi aizstāvēt savas tiesības.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) ir lielākā nozares arodbiedrība, kas apvieno vairākus tūkstošus biedru. Tā pārstāv tieši tos dienestos nodarbinātos, ar kuriem ministrs apgalvo, ka vēlas sarunāties. Pretstatīt darbiniekus viņu arodbiedrībai nozīmē ignorēt arodbiedrības būtību un tās pārstāvības mandātu.
Tikšanās ar atsevišķiem dienestu darbiniekiem ir nepieciešama, taču tā neaizstāj sistemātisku sociālo dialogu ar viņu pārstāvjiem. Saruna pasākumā nav līdzvērtīga darbam pie atalgojuma, sociālo garantiju, darba slodzes, drošas darba vides un personāla nodrošinājuma problēmu risināšanas. Dienestos ar stingru hierarhiju neatkarīgai kolektīvai pārstāvībai ir īpaša nozīme: tā ļauj darbinieku problēmas izvirzīt profesionāli, argumentēti un konsekventi.
Arodbiedrību loma nav atkarīga no ministra personiskajām simpātijām. Satversmes 108. pants nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Atceramies kaut vai Latvijas valstij un neatkarībai izšķirošo situāciju augusta puča laikā 1991.gadā. Tajā brīdī Latvijas neatkarība bija ļoti nopietni apdraudēta. LBAS stingri nostājās Latvijas valsts un sabiedrības pusē, un organizēja vienīgo atjaunotajā Latvijā politisko streiku “Par atbalstu Latvijas konstitucionālās valsts varai”, Latvijas Republikas Augstākajai Padomei un Ministru padomei. Un ar savu rīcību izsludināja politisko streiku un apturēja Rīgas Satiksmes darbību galvaspilsētā, tas arī kavēja antikonstitucioāliem spēkiem pulcēties saviem pasākumiem. Arī šobrīd ir spēki, kuri draud Latvijas valsts demokrātijai un neatkarībai. Un tādā laikā ir svarīga vienota rīcība, uzturot mūsu pamatvērtības. Tas attiecas gan uz valsts un pašvaldību iestādēm, gan sabiedrību. Bet vienoti šādā rīcībā mēs būsim neuzvarami. Arodbiedrību likums nostiprina arodbiedrību uzdevumu pārstāvēt un aizstāvēt strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses. Arī Satversmes tiesa, vērtējot robežsargu arodbiedrību brīvību, ir atzinusi arodbiedrību par tās biedru kvalificētu pārstāvību, kas palīdz darba un dienesta jautājumus risināt profesionālākā līmenī.
No iekšlietu ministra ir sagaidāma izpratne par šiem principiem un to ievērošana ikdienas darbā. Publiska darbinieku pārstāvju noniecināšana ir pretējs signāls.
LBAS ieskatā sociālā dialoga ignorēšana iekšlietu nozarē rada apdraudējumu valsts iekšējai drošībai. Dienestu spēju aizsargāt sabiedrību nodrošina cilvēki — viņu profesionālā sagatavotība, motivācija, darba apstākļi un uzticēšanās vadībai. Ja darbinieku pārstāvju brīdinājumi netiek uzklausīti, pieaug risks savlaicīgi neatklāt un neatrisināt problēmas, kas ietekmē personāla noturēšanu un dienestu darbspēju.
Valsts iekšējā drošība sākas arī ar drošu darba vidi un cieņpilnu attieksmi pret cilvēkiem, kuri to sargā. Ministrs nevar prasīt no dienestu darbiniekiem atbildību un profesionalitāti, vienlaikus izturoties noraidoši pret viņu kolektīvo pārstāvību.
Situācijas nopietnību apliecina LIDA valdes priekšsēdētāja Armanda Augustāna 8. oktobra Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē paustais vērtējums, ka sadarbība ar Iekšlietu ministriju ir “viszemākajā punktā vēsturē”. Šāds nozares darbinieku pārstāvja brīdinājums prasa tūlītēju politisku reakciju un konkrētu rīcību dialoga atjaunošanai.
LBAS stingri nosoda ministra izteikumus un rosina nekavējoties uzsākt saturīgu dialogu ar LIDA par dienestos nodarbināto aktuālajām problēmām.
Vienlaikus LBAS aicina Ministru prezidenta amata kandidātu Andri Kulbergu nākamās valdības veidošanā iekšlietu ministra amatam izvēlēties profesionālu, nozari pārzinošu un atbildīgu kandidātu, kurš ciena darbiniekus, respektē viņu arodbiedrības un spēj veidot pilnvērtīgu sociālo dialogu.
Latvijai nepieciešams iekšlietu ministrs, kurš saprot: cieņa pret dienestu darbiniekiem ietver arī cieņu pret viņu izvēlētajiem pārstāvjiem. Sociālā dialoga vājināšana vājina arī valsts drošības pamatus.
