Fintech Latvija asociācija uzskata, ka reformas ir jābalsta salīdzinošos datos, starptautiskā pieredzē un skaidri izmērāmos rezultātos un neatbalsta praksi, kurā institucionālās pārmaiņas tiek pamatotas ar atsevišķu, selektīvi un bez konteksta atlasītu rādītāju interpretāciju. Ja reformas mērķis ir stiprināt kreditēšanas vidi un patērētāju aizsardzību, pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams objektīvi izvērtēt, kādas problēmas uzraudzības maiņa risinās, un noteikt, kādus rezultātus paredzēts sasniegt un kā tie tiks izmērīti. Iepriekš ne tikai patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas, bet arī Saeimas juridiskais birojs ir atzinis, ka nav skaidri definēts sasniedzamais rezultāts patērētāju tiesību aizsardzībā.
Mērķis ir reāli ieguvumi, stiprinot jau sasniegto
Fintech Latvija rosina vēl pirms uzraudzības maiņas vienoties par izmērāmiem rezultatīviem rādītājiem. Daži mērķu jeb izmērāmo ieguvumu piemēri varētu būt šādi: kopējā kreditēšanas portfeļa pieaugums trīs gados; administratīvo izmaksu samazinājums uz vienu uzraugāmo uzņēmumu; licences vai būtisku uzraudzības lēmumu pieņemšanas termiņš; vienota uzraudzība visiem finanšu pakalpojumu dzīves cikla posmiem, tostarp ārpustiesas parādu atgūšanai. Patērētājiem – mazāks pamatotu sūdzību skaits, īsāks sūdzību izskatīšanas laiks un pieejamākas konsultācijas. Ja gribam solīt, ka būs mazāks piedziņā nodoto lietu skaits un mazāks kavēto kredītu īpatsvars portfelī – tad no sākuma jāsaprot, ka tas principā ir aicinājums kreditētājiem samazināt savu riska apetīti, kas ir bijusi ilgstoša banku sektora problēma. Attiecīgi, tad ir jāizšķiras, ko mēs gribam – to, ka kreditētāji kreditē un ka tas nāk arī ar zināmu “nepildošo” portfeļa daļu, vai arī, ka kreditētāji savu riska apetīti noregulē tā, ka kredīti vienkārši kļūst nepieejami. Uzņēmumiem – vienota un bezmaksas piekļuve valsts AML un sankciju datiem visiem finanšu tirgus dalībniekiem; mazāks administratīvais slogs; īsāks jaunu produktu saskaņošanas laiks; samazināts regulatīvās atbilstības izmaksu pieaugums.
Fakti pret retoriku: nozares sniegums apgāž negatīvos pieņēmumus
Fintech Latvija asociāciju pārsteidz, cik bieži publiskajā telpā, argumentējot patērētāju kreditēšanas uzraudzības reformas nepieciešamību, tiek izmantoti nekorekti dati. Ja reformas nepieciešamība publiskajā telpā tiek pamatota ar nekorekti interpretētiem vai nepilnīgiem datiem, tas grauj uzticēšanos ne tikai pašiem argumentiem, bet arī reformas labajiem nodomiem.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) jaunākais pārskats apliecina, ka nebanku kreditēšanas nozarē kredītportfeļa kvalitāte ir ļoti augsta – 2025. gada beigās 95,89% no visa kredītportfeļa veidoja nekavēti kredīti. Absolūtais vairākums klientu savas saistības pilda savlaicīgi, un tas apliecina atbildīgu kreditēšanu un klientu izvērtēšanu, un nav pamata secinājumiem par sistēmiskām problēmām nozarē.
Kamēr citiem kāpj, nebanku sektorā parādu apjoms un lietu skaits samazinās
Pretēji mēģinājumiem publiskajā telpā radīt priekšstatu tomēr nebanku finanšu sektors nav lielākais ne pēc ārpustiesas parādu lietu skaita, ne pēc piedzenamo parādu summas.
Publiskajā telpā tiek pieminēti aptuveni 70 tūkstoši nebanku kreditēšanas lietu, kas gada laikā nodotas ārpustiesas piedziņa, tomēr šis rādītājs pats par sevi neko nepasaka par nozares kvalitāti, un svarīgi ir vērtēt tendences ilgtermiņā un kopējo portfeļa kvalitāti. No tā ir skaidri redzams, kā pēdējo 5 gadu laikā tieši nebanku kreditētāju izsniegto portfeļu kvalitāte regulāri uzlabojas.
Pēc PTAC 2025. gada pārskata par ārpustiesas parādu atgūšanas nozares datiem visvairāk no jauna ārpustiesas parādu atgūšanai nodoto lietu 2025. gadā bija elektronisko sakaru (telekomunikāciju un interneta) nozarē - 65 738 lietas jeb 25% no kopējā lietu skaita.
Kopumā 2025. gadā ārpustiesas parādu atgūšanai no jauna tika nodotas 269 251 lieta, no kurām tikai 19% jeb 52 177 veidoja nebanku kreditēšanas nozare. Turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tas ir būtisks samazinājums, kas liecina par mazāku nebanku kreditēšanas nozares īpatsvaru kopējā jauno parādu lietu skaitā. Savukārt banku sektorā vērojama pretēja tendence – ārpustiesas parādu piedziņai nodoto lietu skaits vairāk nekā trīskāršojās.
Lielākā daļa no kopējā parādu piedziņai nodoto lietu portfeļa ir kredītiestāžu jeb banku parādi – 57 % no kopējās patērētāju parādu summas, savukārt nebanku kreditēšanas - 34 %.
Pēdējos gados gan piedziņā nodoto lietu skaits, gan piedzenamo parādu apjoms nebanku sektorā samazinās, kas liecina par portfeļa kvalitātes uzlabošanos, nevis pasliktināšanos.
Nekorekta datu interpretācija kā sistēmiska problēma
Reformas gaitā jau bija precedenti, kad publiskajā telpā reformas nepieciešamība tika pamatota ar statistiku, kas izrādījās interpretēta nekorekti un atsaukta. Piemērs ir publiski izmantotais arguments par 18–19 gadus vecajiem nebanku kredītņēmējiem, nepamatoti minot, ka aptuveni 37% šīs vecuma grupas klientu nonāk maksājumu kavējumos. Pēc nozares iebildumiem un datu precizēšanas, tika atzīts, ka statistika sākotnēji interpretēta nekorekti un nevar būt pamats secinājumiem, kāds sākotnēji tika pausts publiski kā pamatojums uzraudzības maiņai. Ja reformas ieviesēji uzskata, ka ir nepieciešams samazināt jauniešu kreditēšanu, to iespējams panākt ar grozījumiem likumā, liedzot kreditēt jauniešus, nevis virzot plašu uzraudzības reformu.
Publiski daudz tiek runāts par to, ka MVU uzņēmumu jomā, īpaši reģionos, ir novērojams akūts finansējuma trūkums un tieši nebanku finansētāji ir tie, kas ir aizpildījuši pieprasījumu, ko bankas nevēlas finansēt. Joprojām nav skaidri dzirdēts kādā veidā šī reforma palīdzēs noturēt un palielināt MVU uzņēmumu kreditēšanu Latvijas reģionos.
Fintech Latvija uzskata, ka diskusijai par uzraudzības reformas modeli jābalstās uz pilnvērtīgu datu analīzi un caurskatāmu metodoloģiju, nevis atsevišķiem no konteksta paņemtiem skaitļiem un secinājumiem, kas vēlāk jāprecizē. Ja reformas mērķis ir stiprināt patērētāju aizsardzību, argumentācijai jāaptver viss patērētāja ceļš – no kredīta izsniegšanas līdz parāda atgūšanai – un jāizmanto precīzi, pārbaudāmi dati un jānosaka konkrēti sasniedzamie mērķi, kas nesīs ieguvumus visām iesaistītajām pusēm.
Par “Fintech Latvija”
"Fintech Latvija" ir nozares asociācija, kas apvieno finanšu tehnoloģiju uzņēmumus un citus tirgus dalībniekus, veicinot ilgtspējīgu finanšu inovāciju attīstību un līdzsvarotu regulējumu Latvijā.
