Samazinājums novērojams vairākās lielākajās reģistru grupās. Sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrēto personu skaits sarucis no 748 līdz 719, savukārt bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu skaits – no 417 līdz 383. Būtiskākais kritums – 23% – kritums ir maznodrošināto daudzbērnu ģimeņu grupā – no 138 gada sākumā līdz 106 jūnijā.
“Pārskatot palīdzības ietvaros piešķirto dzīvokļu izmantošanu atbilstoši aktuālajām vajadzībām un normatīvajam kritērijiem, esam veicinājuši dzīvokļu rotāciju starp klientiem, lielākus dzīvokļus novirzot kuplākām mājsaimniecībām,” uzsver Elīna Treija, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja.
Pieaugums reģistrā, kurā uzskaitītas personas, kas vēlas apmainīt pašvaldības īrēto dzīvojamo telpu pret citu, liecina par iedzīvotāju pieaugošu izpratni par palīdzības mērķi un nosacījumiem. Šajā grupā personu skaits palielinājies no 48 līdz 55. Šī tendence vērtējama pozitīvi, jo tā veicina efektīvāku un taisnīgāku pašvaldības dzīvojamā fonda izmantošanu – mazākas mājsaimniecības pārceļas uz kompaktākiem mājokļiem, savukārt lielāki dzīvokļi pēc to atbrīvošanas kļūst pieejami daudzbērnu ģimenēm.
Rindas sarukumu būtiski ietekmē arī Eiropas Savienības līdzfinansētie projekti mājokļu fonda attīstībai. Projekta “Sociālo mājokļu atsevišķu telpu grupu atjaunošana, 1. kārta” ietvaros tiek atjaunoti 210 dzīvokļi. Savukārt projekta otrajā uzsaukumā paredzēts, ka 2027. gadā pēc atjaunošanas īrei būs pieejami vēl 203 dzīvokļi.
