Komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš uzsvēra, ka situācija nav pieņemama, ja iedzīvotāji kaimiņu pašvaldībās par identiskiem pakalpojumiem maksā atšķirīgu cenu.
“Ūdens pakalpojumu tarifiem Latvijā ir jābūt līdzīgiem. Mēs dzīvojam vienā valstī, bet nevar būt tā, ka vienā ciemā cilvēki maksā četras reizes vairāk nekā otrpus administratīvajai robežai. Šobrīd redzam, ka, piemēram, Bukultos ir rasts risinājums, kurā, apvienojot sistēmas un veidojot vienotu tarifu, izmaksas ir iespējams būtiski samazināt,” norādīja G.Liepiņš.
Viņš uzsvēra, ka augstie ūdenssaimniecības tarifi bieži ir saistīti ar sadrumstalotu infrastruktūru, nelielu lietotāju skaitu un iepriekš veiktajiem ieguldījumiem, kuru izmaksas tiek segtas no iedzīvotāju maksājumiem. “Tarifam ir jābūt tādam, kas neatbaida cilvēkus pievienoties centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai. Tas ir svarīgi ne tikai iedzīvotāju maciņiem, bet arī videi. Mēs visi vēlamies tīras ūdenstilpnes un drošu vidi,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs.
Komisijas sēdē Bukultu apkaimes iedzīvotāji pateicās par aktīvu komunikāciju ar iesaistītajām institūcijām un norādīja, ka cer uz ilgtspējīgu risinājumu.
Ropažu novada pašvaldības pārstāvji informēja, ka pašvaldība strādā pie sadarbības līguma ar Rīgas pašvaldību un nākamnedēļ plāno iesniegt regulatoram jauno tarifa modeli.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvji skaidroja, ka tarifa lielumu būtiski ietekmē pakalpojumu apjoms un infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, tomēr vienota pieeja ļautu tarifus samazināt.
Savukārt Valsts kontroles pārstāvji atgādināja par jau 2019.gadā konstatētajām problēmām Garkalnes novada ūdenssaimniecībā, norādot, ka ilgstoši trūka skaidras informācijas par faktiskajām izmaksām un nepieciešamajiem ieguldījumiem infrastruktūrā.
Komisijas deputāti arī akcentēja, ka ūdenssaimniecība ir kritiskā infrastruktūra, kuras ilgtspējīga attīstība ir gan valsts, gan pašvaldību kopīga atbildība.
