Arvien vairāk valstu pastiprina uzmanību sociālo mediju ietekmei un meklē risinājumus, kā mazināt bērnu un jauniešu saskari ar kaitīgu un nepiemērotu saturu digitālajā vidē. Arī Latvijā šis jautājums kļūst arvien aktuālāks.
Ministrs uzsver, ka pārāk ilgi ir tikusi ignorēta sociālo mediju ietekme uz psihisko veselību. Pieejamie pētījumi arvien skaidrāk rāda saistību starp nekontrolētu sociālo mediju lietošanu agrīnā vecumā un trauksmes, depresijas un miega traucējumu pieaugumu. Īpaši būtiski tas ir bērniem un jauniešiem, kuru psiholoģiskā un kognitīvā attīstība vēl turpinās.
“Esam gatavi dialogam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, taču ir skaidrs – bez izlēmīgas rīcības satura patērēšanas un platformu atbildības stiprināšanā būtisku uzlabojumu nebūs. Vienlaikus Latvijai jāvirzās uz savu likumdošanas risinājumu izstrādi, negaidot vienotu Eiropas Savienības regulējumu, lai savlaicīgi un efektīvi pasargātu bērnus un jauniešus,” uzsver veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Sarunā ar Meta tika pārrunātas iespējas uzlabot jauniešiem pieejamā satura drošību un platformu līdzšinējie soļi kaitīga satura mazināšanā. Vienlaikus tika uzsvērts, ka efektīvai jauniešu aizsardzībai digitālajā vidē būtiska ir uzticama vecuma verifikācija, kas ļautu platformām identificēt nepilngadīgos un piemērot atbilstošus drošības risinājumus. Šādai pieejai būtu jāaptver plašs tiešsaistes platformu loks, nevis tikai atsevišķi lielākie sociālie mediji, lai novērstu jauniešu pāreju uz mazāk regulētām vidēm. Vienlaikus tika uzsvērts, ka tehniskā infrastruktūra šādiem risinājumiem lielā mērā jau pastāv, taču nepieciešams vienots regulējums, kas ļautu to efektīvi izmantot visā Eiropas Savienībā.
Eiropas līmenī šis jautājums jau ir dienaskārtībā – vairākas valstis ievieš vai apsver ierobežojumus bērnu piekļuvei sociālajiem medijiem, un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir uzsvērusi nepieciešamību digitālajai videi būt tikpat drošai kā fiziskajai, taču pagaidām, konkrētas un izlēmīgas rīcības ir maz.
Tāpēc virzība šajā jomā prasa gan Eiropas Savienības līmeņa regulējumu, gan aktīvāku rīcību nacionālā līmenī. Lai panāktu reālas izmaiņas, valstīm ir svarīgi uzsākt darbu pie saviem likumdošanas risinājumiem, vienlaikus stiprinot kopējo ES pieeju. Šāda paralēla virzība ļautu ne tikai ātrāk ieviest konkrētus pasākumus, bet arī dot skaidru signālu Eiropas Komisijai par nepieciešamību pēc vienota un efektīva regulējuma visā Eiropā.
Latvija aktīvi piedalās arī iniciatīvā “Mental Health Together” (MENTOR), kas vērsta uz psihiskās veselības stiprināšanu dažādās politikas jomās, kā arī turpina diskusijas starptautiskā līmenī par iespējamiem risinājumiem bērnu aizsardzībai digitālajā vidē.
Ministrs norādīja, ka šis ir viens no prioritārajiem jautājumiem, pie kura darbs jāuzsāk nekavējoties, izstrādājot priekšlikumus nacionālā līmeņa regulējumam, lai stiprinātu bērnu un jauniešu aizsardzību digitālajā vidē, vienlaikus veicinot arī kopējo Eiropas Savienības regulējuma attīstību. Ministrs uzsvēra, ka nacionāla iniciatīva ir būtisks solis, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanu un dotu skaidru signālu par nepieciešamību pēc efektīvākiem risinājumiem.
