“Asociācija norāda, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem dīzeļdegvielas izmaksas sastāda no 25-30% no kopējām izmaksām. Līdz ar to, katrs neprognozētās dīzeļdegvielas cenas pieaugums rada papildus izmaksas, kuras nepieciešams papildus kompensēt. Tas šobrīd notiek uz pašu pārvadātāju rēķina, bet, ņemot vērā, ka valsts vēl joprojām nav atradusi mehānismu, kā kompensēt pārvadātājiem Krievijas kara Ukrainā radītos ikmēneša zaudējumus, tad papildus zaudējumu nešana uz saviem pleciem vairs nav iespējama.
Pašreizējā situācijā, ja no pasūtītāja puses ātri netiks pieņemti lēmumi, tad, lai saglabātu finansiālo stabilitāti pārvadātāji būs spiesti meklēt risinājumus, piemēram, izmantot tikai mazas pasažieru ietilpības autobusus ar zemāku degvielas patēriņu. Tā kā šādu autobusu pārvadātājiem nav pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu visu reisu izpildi, t.sk. skolnieku maršrutu izpildi, tad ar esošo valsts finansējumu daļu reisu var nākties izpildīt tikai pārdienās vai retāk,” norādīja Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.
Ņemot vērā neieinteresētību un gauso situācijas risināšanu no satiksmes ministra Ata Švinkas un Satiksmes ministrijas puses, asociācija šonedēļ ir nosūtījusi vēstuli ministru prezidentei Evikai Siliņai, aicinot jau šobrīd lemt par papildu finansējuma piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, vienlaikus uzdodot Satiksmes ministrijai grozīt noslēgtajos sabiedriskā transporta pakalpojumu ilgtermiņa līgumu līgumcenas indeksācijas kārtību, lai varētu pārvadātājiem segt neprognozējamās papildus dīzeļdegvielas izmaksas.
Asociācija norāda, ka martā valsts rastais risinājums ar vienreizēju avansa maksājumu 1,5 miljonu eiro apmērā nenosedz kopējo energoresursu izmaksu pieaugumu 2026.gada ietvaros, bet jau tā MK Noteikumiem neatbilstošo avansa maksājumu pirmajā ceturksnī palielināja līdz 96%. Atgādinām, ka, pieņemot pērnā gada nogalē budžetu 2026.gadam, valsts šī gada budžetā bija paredzējusi finansējumu ar 9,2 milj.eiro iztrūkumu valsts pasūtītajam sabiedriskā transporta pakalpojumu maršruta tīkla apjomam. Šajā summa nav iekļauti pārvadātāju zaudējumi, ko radīja Krievijas uzsāktais karš Ukrainā.
Pēc pārvadātāju novērojumiem degvielas cenas mēneša laikā palielinājušās no 1,554 eiro/l līdz 2,184 eiro/l jeb par 40 %.
Ošenieks norāda, ka šīs tendences jau ir radījušas tiešas sekas nozarē – komercpārvadājumu segmentā uzņēmēji ir spiesti pārtraukt pasažieru pārvadājumu veikšanu nerentablo maršrutu dēļ. Tas nozīmē, ka tirgus pats vairs nespēj nodrošināt pakalpojumu bez lielākas valsts iesaistes.
Asociācija arī aicina ņemt vērā, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana reģionālās nozīmes maršrutu tīklā tiek īstenota saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem, kuri noslēgti publiskā iepirkuma procedūras rezultātā, balstoties uz konkrētā brīža ekonomiskajiem pieņēmumiem, tostarp prognozētajām energoresursu cenām. Straujš un objektīvi neprognozējams degvielas cenu kāpums kvalificējams kā ārējs, no pārvadātājiem neatkarīgs apstāklis, kas būtiski ietekmē līguma ekonomisko līdzsvaru. Atbilstoši publisko iepirkumu regulējumam un labas pārvaldības principiem pasūtītājam ir pienākums nodrošināt līguma izpildes iespējamību, tai skaitā pārskatot atlīdzības mehānismus situācijās, kad būtiski mainās izmaksu struktūra.
