"Mūsuprāt, “Alūksnes putnu fermas" retorika nav nejauša, bet gan apzināta stratēģija, lai proaktīvi diskreditētu aktīvistus, žurnālistus un tā novērstu uzmanību no uzņēmuma paša pārkāpumiem, kuri nāks gaismā jau tuvākajās dienās,” norāda "Dzīvnieku brīvības" vadītāja Katrīna Krīgere.
"Dzīvnieku brīvības" ieskatā "Alūksnes putnu fermas" pret biedrību vērstā nomelnojošā komunikācija saistīta ar gaidāmo Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” sižetu. Marta sākumā "Dzīvnieku brīvība" saņēma trauksmes cēlēju uzņemtus videomateriālus, kuros "Alūksnes putnu fermā" dokumentēti smagi labturības pārkāpumi, un sekojoši vērsās pie LTV1 žurnālistiem un kompetentajām iestādēm.
"Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, materiālus trauksmes cēlēji ir ieguvuši, iekļūstot fermā bez ielaušanās, neko nebojājot un stingri ievērojot biodrošības pasākumus – izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus un dezinfekciju. Uzņēmums iekļūšanu nav novērsis un faktiski par to uzzinājis daudz vēlāk – izsecinot šo faktu tikai no žurnālistu uzrādītajiem videomateriāliem, kuros fiksēti šokējošie labturības pārkāpumi uzņēmumā. Šobrīd "Alūksnes putnu ferma" mēģina cīnīties ar briestošo reputācijas krīzi, izvirzot nepamatotus apvainojumus un cenšoties iebiedēt pilsonisko sabiedrību un medijus,” uzsver biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere.
Vienlaikus "Dzīvnieku brīvība" informē, ka biedrības vadība ir saņēmusi draudu vēstuli par iespējamu kriminālvajāšanu no "Alūksnes putnu fermas" īpašnieka un uzņēmuma "Agrova" dibinātāja Jurija Adamoviča. “Tas skaidri parāda mēģinājumu iebiedēt sabiedriskās dzīvnieku aizsardzības organizācijas un apklusināt kritiku, nevis risināt problēmas,” norāda organizācijā.
Biedrība "Dzīvnieku brīvība" uzsver, ka šī nav pirmā reize, kad "Alūksnes putnu ferma" maldina sabiedrību. Nesen uzņēmums medijos izplatīja apgalvojumus, ka fermā konstatētie dzīvnieku labturības pārkāpumi, ieslogot sprostos vistas, kuru dētās olas tiek marķētas kā "kūtī dētas", esot bijuši maznozīmīgi un skāruši tikai vienu novietni. Tomēr PVD pārbaudes protokols liecina par pretējo – pārkāpumi konstatēti divās novietnēs un skāruši līdz pat 37 500 dzīvnieku. Par labturības pārkāpumu PVD jau ir piemērojis naudas sodu.
"Šāds apjoms ir pielīdzināms veselai vidēja izmēra fermai. Manuāli aizverot "kombi" sistēmu sānu konstrukcijas, tās faktiski tika pārvērstas sprostos, liedzot putniem piekļuvi pakaišiem un iespēju kašņāties. Tas ir fundamentāls "kūtī dētu" olu standarta pārkāpums, kura rezultātā patērētājiem ik dienas varēja tikt pārdots aptuveni 31 000 nepatiesi marķētu olu," norāda Katrīna Krīgere.
Šajā saistībā pretēji "Agrova" publiski paustajai gatavībai demonstrēt dzīvnieku turēšanas apstākļus klātienē, lai kliedētu bažas par patērētāju maldināšanu, realitātē uzņēmums atteica "Dzīvnieku brīvībai" iespēju tikties un klātienē iepazīties ar faktiskajiem dzīvnieku turēšanas apstākļiem, kas varētu palīdzēt objektīvi izvērtēt situāciju un novērst iespējamos pārpratumus.
Biedrība "Dzīvnieku brīvība" vēlas uzsvērt fundamentālu principu: sabiedrībai ir neatņemamas tiesības zināt patiesos apstākļus, kādos tiek turēti dzīvnieki un ražota pārtika, ko ikdienā lietojam. Industrijas mēģinājumi norobežoties no ārpasaules ar augstiem žogiem un juridiskiem draudiem nedrīkst kļūt par aizsegu sistemātiskiem likumpārkāpumiem. Nepamatota aktīvistu kriminalizēšana un iebiedēšana ar kriminālprocesiem apdraud atklātu un demokrātisku diskusiju, kas ir vitāli svarīga sabiedrībai. Dzīvnieku labturība nav tikai specifiska nozares vai šauras interešu grupas iekšējā lieta – tas ir nozīmīgs sabiedrisks jautājums, kas skar mūsu kopējās ētiskās vērtības, patērētāju tiesības un tiesiskas valsts principus.
|
