Ziņojuma prezentācijai un diskusijai var sekot tiešsaistē ANO televīzijas mājaslapā. Diskusijas sākums 26. martā ap plkst. 12.45 pēc Latvijas laika.
Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vārdā uzrunu diskusijā teiks Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris (Kęstutis Budrys).
Ziņojumā augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs secina:
- okupācijas varas iestādes no okupētās teritorijas ir piespiedu kārtā pārvietojušas vai deportējušas personas, kuras iebilda un atteicās pakļauties Krievijas okupācijai – vietējās amatpersonas, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, skolotājus un skolu personālu, neatliekamās palīdzības darbiniekus, medicīnas personālu, reliģiskos līderus un kritiskās infrastruktūras objektu darbiniekus;
- tāpat cilvēki bija spiesti bēgt no okupētās teritorijas dažādu iemeslu dēļ:
- okupācijas varas iestāžu spiediens uz ierēdņiem, vietējām amatpersonām un valsts uzņēmumu darbiniekiem pieņemt un pārņemt Krievijas tiesību aktus un administratīvās sistēmas, kā arī parakstīt līgumus ar Krievijas iestādēm; nepakļaušanās gadījumā – draudi, iebiedēšana un aizturēšana, arī piespiedu pazušana, spīdzināšana un deportācija; okupēto teritoriju ir pametuši 21 188 izglītības darbinieki, 13 774 medicīnas darbinieki un 6500 pašvaldību darbinieki, arī 5318 Zaporižjas atomelektrostacijas darbinieki;
- obligāta pilsonības maiņa – bez Krievijas pases liegta piekļuve pakalpojumiem un ierobežotas tiesības, tostarp veselības aprūpe, pensijas, sociālais nodrošinājums, nodarbinātības iespējas, īpašumtiesības, pārvietošanās brīvība;
- bailes no iesaukšanas Krievijas bruņotajos spēkos un nosūtīšanas karot pret Ukrainu – tūkstošiem okupētās teritorijas iedzīvotāju ir nelikumīgi iesaukti Krievijas bruņotajos spēkos;
- bailes no vajāšanas karu vai okupāciju kritizējoša viedokļa dēļ – vismaz 12 personām ir piespriesti kriminālsodi, 1876 – administratīvie sodi;
- skolās Ukrainas mācību programmas aizstātas ar Krievijas izglītības programmu – ukraiņu valodu, mācību grāmatas un literatūru ir nomainījušas stundas krievu valodā, krievu naratīvi, kas attaisno karu pret Ukrainu un slavina Krievijas karavīrus, patriotiski rituāli un militāri patriotiskas programmas, kā arī kadetu nodarbības; šo praksi īsteno jau no agra vecuma, arī ārpusklases aktivitātēs;
- ukraiņu kultūras identitātes likvidēšana, tostarp privātajā dzīvē un ģimenē, un risks tikt sauktiem pie atbildības kā “ekstrēmistiem” par jebkādu ukraiņu identitātes izpausmi;
- būtiski ierobežotas noteiktu reliģisko grupu locekļu iespējas īstenot savas tiesības uz reliģisko brīvību;
- sistemātiska LGBTIQ+ personu apspiešana un LGBTIQ+ organizāciju aizliegšana.
Šķēršļi, lai atgrieztos okupētajā Ukrainas teritorijā:
- Maskavas lidosta – vienīgā Ukrainas pilsoņu ieceļošanas iespēja okupētajās teritorijās un “filtrācija” tajā;
- Krievijas varas iestāžu ieceļošanas atteikumi un ilgtermiņa – 20 līdz 50 gadu – ieceļošanas aizliegumu uzlikšana;
- konfiscēts īpašums, kas nodots pašvaldību īpašumā vai jauniem iemītniekiem – vairāk nekā 38 000 dzīvokļi un mājas ir atzīmētas kā “potenciāli pamestas”, tostarp vairāk nekā 23 000 Doņeckas apgabalā, vairāk nekā 13 700 Mariupolē. Vismaz 6156 īpašumi reģistrēti kā “pamesti”, vairāk nekā 80% Mariupolē.
Kopš 2014. gada Ukrainā pēc Ukrainas valdības lūguma un, ņemot vērā strauji pasliktinošos cilvēktiesību situāciju Krimā un citās Ukrainas daļās, darbojas ANO Cilvēktiesību monitoringa misija.
Kopš Krievijas kara pret Ukrainu sākuma 2022. gada 24. februārī ANO Cilvēktiesību monitoringa misija uzrauga Krievijas īstenotā kara ietekmi uz cilvēktiesībām visā Ukrainā, kā arī attālināti Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, kurām tai nav piekļuves.
