Fotogrāfijās redzami Ukrainas kultūras mantojuma objekti pirms un pēc iznīcināšanas, un katrs attēls ir kā kluss, bet nepielūdzams pierādījums tam, cik trausla ir kultūras telpa bruņota konflikta priekšā.
Kopš Krievijas militārās agresijas sākuma Ukrainā nopostīti vai bojāti tūkstošiem kultūras objektu – vietas, kas gadsimtiem glabājušas stāstus, nacionālo identitāti un kopības sajūtu. Daļa no tiem ir nacionālās nozīmes pieminekļi, citi – vietējās nozīmes un nesen atklāti kultūras mantojuma objekti, kas veido Ukrainas vēsturisko un kultūras ainavu. Ukrainas Kultūras ministrijas dati liecina: iznīcināti vai bojāti 1630 kultūras mantojuma pieminekļi un 2437 kultūras infrastruktūras ēkas visā valstī. Par kara mērķiem kļuvuši muzeji, bibliotēkas, teātri, galerijas, mākslas skolas.
Postījumi skāruši 18 reģionus, no lielpilsētām līdz mazākajiem ciemiem. Īpaši smagi cietuši objekti Harkivas, Hersonas, Odesas, Doņeckas un Kijevas apgabalos. Daudzviet, īpaši pagaidu okupācijas zonās, precīzs zaudējumu apjoms joprojām nav zināms un, visticamāk, ir vēl lielāks.
Izstāde ne tikai dokumentē postījumus. Tā atgādina, ka cīņa par kultūras mantojumu turpinās arī šobrīd aizsargājot, konservējot, atjaunojot, pētot un fiksējot to, kas vēl saglabājies. Ukrainas kultūras mantojums ir daļa no Eiropas un pasaules stāsta, un tā saglabāšana ir ieguldījums nākotnē un drošībā. Tā ir kopīga atbildība, kas balstās solidaritātē un atbalstā.
Šī izstāde ir aicinājums ieraudzīt un neaizmirst. Tā aicina dalīt atbildību par to, lai kultūras vērtības – ne tikai Ukrainā, bet visur – spētu izdzīvot arī visgrūtākajos laikos.
Izstādi rīko Rīgas pieminekļu aģentūra, Kijivas Kultūras mantojuma aizsardzības departaments, Kijivas vēstures, kultūras un aizsargājamo teritoriju pieminekļu aizsardzības, restaurācijas un izmantošanas zinātniskais un metodiskais centrs.
FOTO: Rīgas dome.
